Ienirt Mabulas salā

Bailes savaņģo. Piesavinās uzdrošināšanos un saspridzina vēlēšanās. Drošība ir ilūzija. Ja gribas izlikties, ka nē, nelasi šodienas ziņu virsrakstus. Neklausies kā kādam paziņa nosities uz šosejas. Kā kaimiņdzīvoklis aizdedzies. Kā megapoles metro uzsprādzis. Kā tanti sakodis pašas suns.
Pabikstīt savas baiļu robežas un nolemt atļauties.
Semporna ir viena no vietām, kur gadus atpakaļ nolaupīti tūristi un apkalpojošais personāls, lai prasītu izpirkuma maksu. Dažas nedēļas pirms viesošanās netālu no krastiem nolaupīti četri Malaizijas apkalpes locekļi.

img_1178

Ostas bāzes pilsēta, kurp daivinga mīļotāji steidz ātrāk uz piekrastes salām, kas ne velti nodēvētas par labākām niršanas vietām pasaulē. Mēs meklējam kompāniju, kas aizvestu uz salu, kuras pakalnā paveras pasakains tirkīzzilo ūdeņu skats. Saimnieks mūs cienā ar viskiju un kolu, un pēc stundu atraisītām sarunām mūsu plāni mainās. Stundas attālumā no krasta mēs uz četrām dienām par savu mājvietu saucam Mabulas salu.

img_1175

img_1128

img_1174

Pateikt, ka snorkelēšana visas salas apkārtē ir fantastiska, būtu par maz. Ir lietas, kas ir tikai jāredz. Tās milzu barakudas un varavīkšņu krāsu koraļi. Tās zilās, tās zaļās, tās dzeltenās. Tās, kas skorpionzivis, tās, kas lauvaszivis, tās, kas kasteszivis, tās, kas jūras zvaigznes zilās, šokolādčipšu. Tie pusotru metru garie bruņurupuči, jūras eži, kas pārvietojas atkarībā no saules gaismas. Tie baltbrūnie, čūskveidīgie, super dzeltenie zuši, kas ierakušies smiltīs plāta muti. Krabji, kas iemājojuši gliemežu atstātajos milzu vākos. Krabji, kas violeti, spilgti sarkani un brūni. Tās zivis ar vampīrzobiem. Super gigantiskie ūdensmonitori jeb varānu dzimtas pārstāvji, kas pārsniedz divus metrus un notiesā kāri pat čūskas.

img_1136

Es peldu pa pusei zem ūdens, kamēr pirksti lobās no izteikti sāļā ūdens. Saveļas mati. Iedeg āda. Un vakaros vēlos, kad laivu piestātnes kāpnēs ūdens atkāpies līdz pārdesmit centimetriem, es noguļos uz mitrajiem laivu piestātnes dēļiem un vēroju zemūdens dzīvi. Nogurumu izšūpoju mezglotā tīklā kopā ar grāmatu. Šoreiz par viņas skandaloszajiem piedzīvojumiem Vašingtonā. Uzdzen asinis un atsviež atpakaļ dienās, kad bāri bij labākais draugs un atbildība likās tik tālu. Bet man patīk, ka grāmatas atrod mani. Tajos nodzeltējušajos hosteļu plauktos. Viņas visas ar savu lasītāju stāstu, ierakstu vai ceļošanas plānu. Viņām pašām sava ārpussatura dzīve. Izlasu-pārlidoju-atstāju.

img_1181

img_1157

img_1123 img_1134 img_1135 img_1125 img_1132 img_1133 img_1164 img_1124