Sigiriya. Šrilanka

Atvērtās durvīs ceļa malās gaidošie ļaudis, steidz paspēt ielēkt, pirms tas devies tālāk. Vaļējie logi tiek stumdīti te uz vienu, te uz otru pusi, ko nespēj sadalīt blakus rindās sēdošie pasažieri. Gaisā virmo vīraka gaistošie dūmi, dejodami starp rindā novietotām budistu vareno glezniņām. Turpat blakus- milzu laikrādis iespraucies starp mākslīgo ziedu virtenēm. Īpaša satiksme valda starp solu rindām, ierādot vietu izredzētajiem (mūkiem), sievietēm ar bērniem un tiem, kam grūti. Cilvēku masas ieplūst un izplūst pēc noteikta ritma, brīžiem izplūstot ķermeņiem ārpus transporta robežām. Cauri izslīd kontrolieris, apmainot naudas žūksni pret papīra biļetēm. Īpaši ierīkotās tumbas, traucoties pāri kilometriem, sit roka un šrilankiešu popa ritmus, apklustot vien brīdī, kad pieturā iekāpis muzikants. Pāris dziesmas, pateicības rūpijas un atkal var sākties deju stunda ar starpbrīžiem piepildītiem samosu tirgotājiem, popkorna un mango pārdvevējiem.

img_1268

Standarta sēdvietas Šrilankā
Standarta sēdvietas Šrilankā
Pa ceļam uz Šygirijy var ieraudzīt vēl pāris milzu akmeņu, kas ievujušies pilsētas ainavā
Pa ceļam uz Sigiriya var ieraudzīt vēl pāris milzu akmeņu, kas ievujušies pilsētas ainavā

Veicot trīs autobusu pārsēšanās manervus, mēs no stacijas Negombo nokļūstam galapunktā- Sigiriya. Ceļš ved cauri līdzenai ieplakai, ik pa laikam atklājot vientuļus milzu akmeņus, kas izslējuši savus pusapaļos ķermeņus, sniedzas vairākus metrus virs zemes. Lauvas akmens Sigiryā izceļas ar savu iespaidīgumu, it sevišķi sārto debešu ieskauts, kad tas spēlējas saulrietā. No pāris simtu gadu varenā tempļa un karaļa mītnes, šeit palikušas vien drupas akmens virsotnē. Bet stāvais kāpiens augšup paver iespaidīgu skatu uz apkārtesošajiem Nacionālajiem parkiem, ezeriem un attālu manājamiem kalniem. Iespraucoties starp ķērcošu krievu grupu, es lasu visur izvietotos uzrakstus “Esiet klusi! Lapsenēm nepatīk troksnis.” Ieraudzījusi arī klātienēs mana auguma četras mežonīgo lapseņu pūžņus, es apsteidzu neapmierinātos tūristus, lai baudītu kāpienu klusumā. Vēji akmens galā mērojas ar spēkiem, svaidoties ar brāzmām uz visām pusēm. Vientulīga koka lapotne sniedz vienīgo ēnu, paslēpdama nogurušos no svelmainās saules.

img_1266 img_1241 img_1264

Lapseņu pūžņi
Lapseņu pūžņi
Pa ceļam uz virsotni
Pa ceļam uz virsotni

img_1245 img_1247 img_1249 img_1233

Valdas atteicies maksāt desmitkārt reizes lielāko ieejas maksu ārzemniekiem, ar Hugo izpēta daudzo mērkaķu barus pa lejas takām. Vientulīgi pāvi pastaigājas pa izkaltušajām pļavām. Smaidīgi baltādainie pašā dienas karstumā nojāj ziloni un māj ar roku, juzdamies kā slavenības. Trešajā paaudzē zem koka jumta spuldzes gaismā vecišķi vīri grebj kaula figūras. Iestājoties tumsai, mēs steidzamies mājās. Naktī te staigā vientuļi ziloņi. Bet tur, kur viens pret viens, tu negribi palikt vājākais.

img_1234
Nofotografēt savvaļas dzīvniekus ar FIX objektīvu ir mans lielākais izaicinājums…

img_1235 img_1240

Lai arī savvaļas lauki krustojas ar cilvēku mitekļiem, tie tomēr ir mežonīgie radījumi. Neparedzami.
Lai arī savvaļas lauki krustojas ar cilvēku mitekļiem, tie tomēr ir mežonīgie radījumi. Neparedzami.