Brīvprātīgais darbs kopā ar bērnu. Dublis nr.1 Malaizija

Nav noslēpums, ka ar Valdasu mēs iepazināmies tieši saistībā ar brīvprātīgo darbu, tāpēc mūsu Dienvidāzijas izpētes ceļojumā bija tikai likumsakarīgi, ka vēlējāmies kādu laiku darboties kā brīvprātīgie. Kāpēc lai tā nebūtu ģimene ar bērniem?! workaway.info ir ideāla informācijas resursu bāze, lai sameklētu namamāti/tēvu visā pasaulē. Haskiju aprūpēšana Francijā? Zirgu staļļu tīrīšana ASV? Viesu namu tīrīšana uz vientuļas salas Indijas okeānā?! Bērnu pieskatīšana Sidnejā?! Viss ir iespējams. Ja šāds portāls būtu pastāvējis pirms septiņiem gadiem, iespējams, viss šodien būtu daudz savādāk. Apmaiņā pret saimnieka noteiktajām darba stundām un dienām (parasti 5h 5dienas nedēļā) pretī saņem gultasvietu un ēdienu. Ja paveicas ar saimnieku, bonusā nāk arī apkārtnes iepazīšana, ceļošana un lieliski draugi.
Dienu pirms došanās prom no Šrilankas, ritinot ekrāna ierakstus, uzdūros vietai, kas likās tieši piemērota, lai izmēģinātu brīvprātīgo darbu jau kā ģimenei. Tioman sala atrodas kontinentālās Malaizijas austrumos, sešu stundu braucienā no galvaspilsētas Kuala Lumpur un gandrīz divu stundu prāmja braucienā. Taču dienā, kad beidzas mēnesi ilgais atturēšanās Ramadāns, un vairāku dienu ilgās svinības Hari raya pie savām ģimenēm steidzas tūkstošiem pilsētās strādājošie, nokļūšana jebkurā galamērķī ir praktiski neiespējama. Autobusu un prāmju biļetes tiek izpirktas nedēļām iepriekš. Tumsa aiz hosteļa loga Kuala Lumpur liek domātpar došanos uz gultas pusi, kad jau neskaitāmo reizi uzmetot acis autobusa mājaslapai parādās, ka ir brīvas vietas nakts autobusā, kas atiet 23.30. Riskējot ar pēdējo vilcienu uz attālo autobusa staciju, nezinot, vai biļetes būs iespējams nopirkt, mēs sakrāmējam pusstundas laikā somas un iztraušamies lielpilsētas laternu gaismā apspīdētajās ielās. Stingri ierobežotā autoosta ar atiešanas platformām atgādina maza izmēra lidostu. Pēdējās vietas autobusā guļ mūsu rokās un ledaini aukstā kondicionieru pavadītā nakts var sākties. Būdams viens, šoferis precīzi ik pa stundai apstājas, ieslēdz gaismas un aicina samiegojušos pasažierus doties pīppauzēs. Pēc pulksten 12, kad beidzas ramadāns, tiek paņemta pusotra stundu ilga pauze, lai šoferis ar vietējās nakts ēstuves pilsoņiem sāktu atzīmēt svētkus. Vairākas reizes izteikti lūgumi izslēgt kondicionieri tiek ignorēti līdz brīdim, kad agrā rīta stundā, visi izveļas un labsajūtā bauda silto vasaras gaisu. Saule tikai gatavojas, kad mēs kopā ar iepazītu Kazahstānas pāri pievienojamies pārdesmit pie prāmja biļetēm gaidošajiem apmeklētājiem. Ievelku caur salmiņu plastmasas maisiņā ietītu kafiju. Saule dedzina sarkanu liesmu un jūra blakus vilina. Lieki teikt, bet pēc trim stundām, kad veras vaļā pirmais biļešu stends, desmitiem cerīgu cilvēku tiek paziņots, ka biļešu nav. Tuvākā stundā no pārdesmit cilvēkiem sarodas simtiem. Vietējais klusi pačukst, ka attālajā Blue water hotelī, biļetes varot dabūt zem letes. Pārējās rindas, lai smaksātu rezervāta ieejas maksu un nodokli tūristiem jau ir vien sīka formalitāte un ieraušoties starp pārējiem laimīgajiem, mēs atviegloti uzelpojam, jusdamies kā varoņi, kas paveikuši neiespējamo.
Lieki teikt, ka mūsu brīvprātīgais darbs ir visklusākajā pludmalē, kas pieejama tikai ar motorlaivu, bet tā kā tur nav pieejams internets un telefona uztveršanas zona, vienoties par konkrētu laiku nav bijis iespējams. Taču viss izrādās vienkāršāks par jebkādu plānošanu. Pēc desmit minūtēm ierodas rūcoša laiva ar trim melnās drēbēs ģērbtiem garmatainajiem vietējajiem un vienu slāviskas izcelsmes meiteni. Neveikla iepazīšanās un izbrīns. Kā vēlāk izrādās, saziņa notikusi ar Vācijā pašlaik esošo vācu sievu, tādejādi pastarpinātā informācija salauzusies kaut kur pa vidu klusajiem telefoniem. Lai nonāktu galapunktā trīs stundas mēs iesaistamies Hari raja pasākumā. Svinot mēnesi ilgušo atturēšanos, mēs ejam no mājas uz māju, kur saimnieki visu nakti cepuši dažādus malaizijas virtuves kārumus, tinuši rīsus banānu lapās, vārījuši kariju un posušies svētku drānās. Pēc sestā onkuļa un brālēna apmeklējuma, uz kokosriektstu, mango, šokolādes cepumiem un karsējošās saules, nogurums liek manīt. Saule sāk rietēt, kad mēs beidzot ietraušamies laivā un pēc gardām vakariņām iekrītam gultās mūsu jaunajā mājvietā Nipah beach. Vietā, kur ir tikai piecas viesu būdiņas, skaisto pludmali mūsu saimnieks dala ar brālēna viesu namiem.
Bez interneta, bez sakariem, naktis zem zvaigznēm šūpuļkrēslā liekas tik maģiskas. Laivu šļakatās melnajā naktī planktoni izstaro smaragzaļu gaismu. Tepat klēpī esošā upe, kur vērojamas ūdensčūskas un pašā viducī lēzeni ieņēmusi atvērtā koka māja, klusi aprimusi, kad pirms pāris gadiem no kalniem nākošais nogruvums mainīja apkārtni. Gigantiski akmeņi apslāpējuši divu blakus esošo upju tecējumu, milzu koki ar saknēm kuģu lielumā iegrimuši pludmales smiltīs. Bet tas viss tev vienam, vakaros, kad basās kājas mēro ceļu uz neapdzīvoto smilšu līnijas daļu. Bēgums atsedz kailus akmeņu barus, nepaceļami akmeņgliemežvāki pieglaužas krastam. Un pretī šalkoņai ir tikai necaurejami džungļi, kas izelpo tūkstošiem gadus veco plaušu gaisu.
Mēs grābjam lapas, tīram baseina smiltis laukā, mazgājam traukus un cepjam vienīgajai viesu ģimenei tostermaizes. Snorkelējam augstajos viļņos, peldinām gumijas laivu upes krastos, ceļam smilšu garāžas un fotogrāfējam tauriņus. Hugo skraida no rīta līdz vēlam vakaram basām kājām, spēlējas ar četriem kaķiem, izseko varānu, kas rāpjas kokosriekstu palmās pēc putnu olām, neskaitāmas reizes iebrien mazajā peldbaseinā, dzer filtrētu kalnu ūdeni, grābj lapas ķerrā, ēd svaigi nokritušus kokosriekstus un laista ar ūdensšļūteni dārza puķes. Kamēr mēs rosamies virtuvē, Hugo pie bāra letes vienmēr atrod kādu, kas iesaistās kopīgajās spēlēs.
Gaidāmie viesi neierodas un esošā ukrainas brīvprātīgā, kas nolēmusi pagarināt savu palikšanas laiku, rada situāciju, ka darbinieku ir vairāk kā darba un arī vieta, kur apmesties brīvprātīgajiem nav pietiekoša. Tāpēc pēc nedēļas paradīzes izbaudīšanas, mēs dodamies prom. Uz citām salām. Galu galā brīvprātīgais darbs ir tieši tik brīvs un prātīgs, lai zinātu laiku, kad jādodas prom. Līdz brīvprātīgā darba filmas dublim nr.2.

received_10209757426113117 received_10209757424473076 received_10209757430073216 received_10209757431913262 received_10209757431153243 received_10209757412552778 received_10209757410672731 received_10209757415072841 received_10209781726800619 received_10209791697729886 received_10209781723000524 received_10209798780906961 received_10209781722040500 received_10209781717480386 received_10209757409152693 received_10209757500914987 received_10209757501515002 received_10209799086034589 received_10209798796507351 received_10209799115835334 received_10209799122155492 received_10209799128355647 received_10209799173676780 received_10209799180116941 received_10209799111275220 received_10209757420792984