Paslēptā paradīze. Pualu Kapas. Malaizija

Brīdī, kad mana malaizijas draudzene man uzrakstīja, ka pastāv vieta Malaizijā, kur uz skaistas salas ir iespējams dzīvot ar mazbudžeta variantu, es īsti neticēju. Skaistākās vietas ir pārblīvētas ar viesu namiem, hoteļiem un dārgiem luksusa apartamentiem, uzcenotiem restorāniem un bieži vien piemēslotām nomalēm. Jo vairāk cilvēku uzzin par debešķīgām pludmalēm ar elpu aizraujošiem skatiem, jo ātrākā laika posmā vietas pārvēršas par apbūvētiem privātīpašumiem ar aizlieguma zīmēm un bargiem apsargiem. Tāpēc nonākt pasakainā salā un maz tūristiem, klusām pludmalēm un bez piedzērušiem divdesmitgadniekiem, un nemaksāt par to lielu naudu, likās nereāli. Bet te nu tā ir.

received_10209918542260920

 

Pualu Kapas. Kapas sala, kur atrodas telšu nometne ar relaksētiem ilgceļotājiem, kas bieži beiguši savu work and travel vīzu Austrālijā un Jaunzēlandē, vai pēdējās nedēļas pavada gadu ilgušajā pasaules apceļošanā. Ne velti šī vieta ievelk. Un ceļotāji no pāris naktīm paliek mēnešiem. Par trīsarpus eiro tu vari ierausties uzceltā teltī un izmantot kopējo āra virtuvi. Tikai piecpadsmit minūšu brauciens šķir ar tuvējo ostas mazpilsētu, kur vietējā tirgū sapirktie gardumi, nedēļas gatavošanas budžetu samazina līdz četri eiro dienā. Vienpadsmit dienas snorkelēšanas paradīzē kopā ar haizivīm, milzu bruņurupučiem, miljoniem košu zivju, anemonēm un varavīksnes koraļļiem. Dzīve bez wifi un sakariem izrādās lieliska. Pulksteņus neviens te nenēsā. Izslēgts telefons noguļ somā visas dienas, kā nekā ģenerators tiek ieslēgts vien uz pāris stundām vakarā. Spāņi spēlē ģitāras, vakaros iedegti ugunskuri, kanādiešu pāris vēro zvaigznes, klusām dzirdamas čalas. Ietraušos sūpuļtīklā un lasu, lasu, lasu. Vēl jo īpašāku Kapas salu padara viegli pieejamie snorkelējamie punkti. Laikā kad bēgums atsedz pat līdz četriem metriem jūras klēpi, koraļļi ir vēl tuvāk kā jebkad un garām aizlīdošās barjerifa haizivis liek sastingt pussolī. Uztraukties nav vērts, jo šīs cilvēka lielumā esošās jūras iemītnieces ir nekaitīgas. Tomēr zemūdens pasaulē mēs esam viesi, tāpēc atliek atcerēties, ka pārgalvība nav labākais sabiedrotais, ko ņemt līdz. Sala vilina uz sevi paskatīties arī no džungļu taku ejām, kas aizved otrpus lietusmeža esošajā vientuļajā akmeņu pludmalē. Paradīzes nostūris bez nevienas citas dvēseles. Lai padarītu dienas vēl aizraujošākas, mēs izīrējam uz dienu laivu, lai apbrauktu apkārt salai, paklausītos no krasta kā švirkst spārni sikspārņiem alā, kā sitas viļņi pret kraujas krastiem un cik vientuļa ir haizivs punkta pludmale. Kamēr Valdas ar Hugo lasa skaistos akmeņus krastā, es dodos snorkelēt. Peldot pāri greznām anemonēm un viņu simbiozē dzīvojošajām zivīm, es paveros dziļāk zilajā jūras līnijā, kur dažus metrus no manīm nopeld mana auguma haizivs. Lai arī atrodos netālu no haizivs punkta, nedomāju, ka sastapšu kādu mednieci tik tuvu krastam. Es sastingstu un virzos pa apli, pēc dažām sekundēm haizivs veicot skaistas izlīčumotas astes kustības, nopeld nu jau tuvāk manai atrašanās vietai. Dažas dienas iepriekš kopā ar itāli mēs peldus veicām lielu gabalu, lai sastaptos ar astoņām barā peldošām haizivīm. Bet atrasties ūdenī aci pret aci vienai, liek man skatīties savām bailēm tieši virsū. Ieelpa. Izelpa. Ieelpa.

received_10209918539980863
Salas otrā pusē akmeņaina izolēta pludmale

Kamēr pārmaiņus četras reizes dienā karstumu slāpēt metamies snorkelēt, Hugo bauda blondo bērnu zvaigžņu stundu Āzijā. Viens ir aizslīdēt garām ikdienas pieskārieniem, neskaitāmiem jautājumiem, matu čamdoņai, vēlmēm rokās ņurcīt. Otrs ir sadzīvot ar uzmanību vienā ierobežotā teritorijā. Dienā, kad telšu pilsētiņā ierodas piecdesmit vietējo jauniešu, Hugo tiek ielenkts uzreiz musulmaņu meiteņu aplokā. Turpmākās divas dienas Hugo par mums ir aizmirsis, velkot savu kokospalmu kuģi, viņš ir atklājis kā sadraudzēties bez liekām sarunām. “Ball”-un jau desmitais puisis ir gatavs spēlēt bumbas spārdīšanu, frisbija mešanu un laivas vilkšanas spēli. Desmitiem ziņkārīgo pavadoņu Hugo sen kā vairs nebiedē. Un nezinot, kuri no visiem baltajiem ir bērna vecāki, visi zina, ka tas ir HUGO. Vecāki pārgājuši no lūkošanās telefonā uz grāmatām. Un tikai vēlos vakaros, kad no bērna gaišs palicis vien degungals, bet pārējais noklāts saķepušām smiltīm, Hugo atļauj ielikt sevi ūdens bļodā.

received_10209926570901631
No koksriekstu palmas izejmateriāliem izvedota laiva
received_10209926572181663
Kaķis paslēpies starp grāmatām

received_10209926571621649 received_10209918539900861 received_10209918541940912 received_10209918541220894 received_10209918540780883
No ārpasaules norobežoto dienu relaksācijai pienāk gals, kad pēdējā rītā pirms došanās prom, mums paziņo, ka mūs meklē. Ņemot vērā spontāno ideju doties uz Kapas salu un nezinot sakaru neesamību, mēs neesam paziņojuši par savu atrašanās vietu. Pēc nedēļas ieilguša klusuma, mana ģimene gandrīz gatavojas izsludināt mūs starptautiskā meklēšanā. Māsa veicot sociālo tīklu izmeklēšanu sazinājusies ar kādu no hoteļiem uz salas, kur informācija pa ķēdi nonākusi līdz mums. Kamēr pa līdzīgu ķēdi informācija nonāk atpakaļ, mēs jau dodamies atpakaļ Kuala Lumpur virzienā, lai pēc nakts autobusā un dienas gaidīšanas lidostā, trauktos tālāk uz Indonēzijas salu iepazīšanu.

received_10209918542180918 received_10209918539740857 received_10209918539460850 received_10209918539220844 received_10209918538700831

received_10209918541380898