Bērni mākoņos. Lao cai provice. Ziemeļvjetnama

Bac ha svētdienas tirgus krāšņums aizplūst kopā ar flower hmong cilti kalu ciematos. Iestājas kņudinošs klusums. Laiks paraudzīties, ko slēpj apkārtējo kalnu takas. Rīta agrumā mēs pētam karti, kas nekurienē glabājot alu. Lai arī skaidru norāžu nav, vien atšķirīga informācijas druska, mēs izīrējam motorolleri un dodamies ceļā.
Līkumotie ceļi vairs nepārsteidz un drīz vien asfalta segumu nomaina akmens lauskas un lietus sezonas izdangātās bedres, kas uzsūkušas sauli- sastingušas bargā stopmomentā.
Minūtes pārvēršas stundās. Mākoņi kalnu galotnēs spēlē skriešanās sacīkštu spēles, kamēr zemnieku sievas brien cauri miglas laukiem. Arvien vairāk pienāk brīži, kad man ir jānokāpj no motorollera lai starp milzu akmens šķembām neapgāztos mēs visi trīs. Satiktie vietējie brīnās un tomēr beigās nospriež, ka ala esot- tik tālāk uz priekšu. Un atkal, atkal un atkal. Kad diena jau pusē, mūsu izredzes atrast kāroto skatu punktu sāk izdziest. Ala, kas atrodas Lao cai provincē, nav tūristu galamērķis, un reti kurš no satiktajiem spēj uzreiz saprast par ko ir runa. Bet ceļš ir aizraujošs- šī ir noteikti reize, kad svarīgāks ir ceļš nevis mērķis. Mākoņi sapinas ar miglu un drīz redzēt var tikai piecus metrus uz priekšu. Pagriezienos Valdas piebremzē un pīpina- brīdinot par savu esamību. Man gribas uz brīdi nokāpt un atviegloties. Miglā iebrienu apartā laukā un tikai pēc mirkļa, kad vējš izkliedē balti tumīgo mākoni, man pretī iezviedzas zirgs. Negribas domāt, ko vēl savās baltajās dzīlēs slēpj krēmīgā masa.

 

img_1620
Mežs spēlē paslēpes ar miglu
img_1619
Zemniece dodas savos kukurūzas laukos, kas ieskauti mākoņos

Mums gribas turpināt un zināt, kas gaida priekšā. Kaut kur tālienē zvana zvani un tikai metru no lokācijas vietas ieraugam, ka mistiskās čalas slēpj sevī izolēta kalnu skola. Esot tāda ala, ko mēs meklējam. Esot. Bet ar motoroleru nav iespējams izbraukt šos kalnu bezceļus- tam vajadzīgs spēcīgs motocikls. Ir vēla pēcpusdiena. Un mēs abi ar Valdasu smaidam. Ne jau alu mums gribas redzēt. Bērni mākoņos un pasakainie kalnu skati, samezglojušies izskaisītās līnijās ir iedvesma visai dienai. Tāpēc doties atpakaļ ir viegli- bērnu smieklu un kautra skatiena pavadīti- mazajās rociņās turēdami tukšus rīsu spainīšus, ko notiesājuši pusdienās tie skrien mums līdzi.

img_1615

Zirga spēks vs dzinējspēks
Zirga spēks vs dzinējspēks
img_1625
Izbraukt mākonim cauri un paraudzīties no augšas
img_1624
Bērni mākoņos

img_1617 img_1618 img_1621 img_1622 img_1623

Bērni ar rīsu spainīšiem
Bērni ar rīsu spainīšiem