Bromo -Tengger-Semeru Nacionālais parks. Java. Indonēzija

Dienās, kurās nav iezīmēti kalendāra termiņi, ieplūst paļaušanās ritms. Negaidīt. Nepieprasīt. Nesalīdzināt. Bez īpašiem noteikumiem, starp nejaušiem pieturu punktiem, slīdēt cauri un pieskarties kultūras elpai. Bez kritiskā novērtējuma pieņemt līdz savas sirdsapziņas robežu žogam. Nepiespļaut dvēseli un ik pa laikam sevi izaicināt.
Laikā, kad dvēsele sajaukusies ar prātu vienā mērenā ritmā, Bromo negaidīti izbango no ikdienas ar savu nepieradinātību un mežonīgo spēku.

Vilciens no Surubayas(suru-haizivs, baya- krokodils) mūs ieved pilsetā ar nenosakāmu robežu, kas ar katru iepazītu stundu šķiet arvien vairāk neaprēķināmāka un nesaprotamāka. Probolinggo ir starpposms, lai turpinātu ceļu uz stundas brauciena attālumā esošo Bromo Tengger Semeru Nacionālo parku, kas sevī ietver piecus Tengger kalderā esošus vulkānus un septiņus kalnus ar augstāko kalna virsotni Javas salā, ezerus un upes. Mēs nesteidzamies un cienājamies ar vakaros un rītos atnestu cienasta tēju vislētākajos apartamentos visas dienvidāzijas ceļa laikā. Trīs sterliņmārciņas par trīsvietīgu numuriņu, bezmaksas ūdeni un jau iepriekšminēto tēju, kas piesūkusies cukura, saldi šķebina.
Pēc reibinoša nakts miega, mēs liekam mugursomas plecos un pēc pārdesmit minūšu gājiena nolemjam pieņemt jau trešā uzmācīgā minibusa šofera aicinājumu aizvest mūs uz autobusu termināli. Iespiedušies supermini pārvietošanās līdzeklī, mēs turpinām virzīties automobiļu satiksmē. Brauciens ilgst tieši tik ilgi, lai vairākas reizes pateiktos par prātīgo domu neturpināt ceļu kājām. Izrādās ir mazpilsētas, kuru galvenā autoosta atrodas pusstundas braucienā no centra. Esam sagatavojušies uz ilgu gaidīšanu. Ceļš uz kāroto tūristu masu apmeklējuma vietu- Bromo vulkānu, jāveic ar maziem mikriņiem, kas nekust no vietas, kamēr nav piepildītas visas sešpadsmit sēdvietas. Gaidīšana var ilgt pat daudzas stundas, tāpēc nespējam noticēt, ka tieši pēc piecām minūtēm, ierodas vairāk kā desmit tūristi, piepildot minibusa sēdvietas, un ceļš iespiestiem starp sēdekļiem un citu tūristu miesām uz Tengger masīvu var sākties.
Cemeru Lawang ciemats ir vistuvākā apdzīvotā vieta Bromo Tengger Semeru Nacionālajā parkā, pieblīvēta ar home stay un hoteļiem. Smaržo pēc mēsliem. Spēcīgie kalnu zirgi ir visur, par nesējiem tos izmanto ne tikai vietējie zemnieki, bet arī kā tūristu pārvadāšanas transportu starp skatu punktiem. Grants ceļu takās vientulīgi vīri pārdod ziemas cepures un cimdus, māju priekšnama kafejnīcās jaunas meitenes uzlies trīs vienā kafiju un pārvietojamā ritens virtuvē vietējais pārdevējs remdēs izsalkumu ar gardu klimpu zupu. Aukstais kalnu gaiss mānīgi izliekas veldzējošs, ik pa laikam saldējot un mainot tempertūru te augšup, te lejup. Dienas vidū kalnu saule iesūkusies ādā, krāso karstasinīgas gleznas.

received_10209958502379898
Sandra kutina debesu zvanus

Nacionālais parks pievilina simtiem tūristus un dabas mīļotāju ar savu vienreizību. Paraudzīties uz aktīvu vulkānu kompleksu jau vien ir iespaidīgi, bet ieskatīties rīklē ugunspļāvējam (dūmu pūtējam) ir kas vēl īpašāks. Vulkāns Bromo(2392m), kas aprīlī sācis aktīvāk darboties, izmetot gaisā vidējus un zemus līmeņa pelnus iespraucies Tengger kalderā (vulkāniskas izcelsmes cirkveidīga ieplaka ar stāvām sienām) starp četriem stratovulkāniem- Watangan(2661m), Widodaren (2650m), Kursi (2851m), Batok(2470). Pēdējais no pieminētajiem nav bijis aktīvs pietiekami ilgu laiku, lai paspētu apaugt ar zaļo veģetāciju. Tā nu vulkānu komplekss draudzīgi stāv, aicinot sevi iepazīt- vienā pusē ieskauts starp Tegger smilšu jūru, otrpus atklājot skaistus ar veģetāciju apaugušus pakalnus. Lai paraudzītos uz Bromo no pašas vulkāna maliņas, jāmēro smilšu jūra, kas pārklājusies pelēkos pelnos no pēdējā laika krātera aktivitātes, atgaiņājoties no neskatāmajiem zirgu izjādes pārdevējiem, izvairoties no džipu saceltajām putekļu virtenēm. Kājas brien vulkāniskos putekļus un drīz vien ar smiltīm biezā kārtā noklātas ne tikai kurpes, bet viss no matu saknēm līdz pirkstu galiņiem. Neskatoties uz sejas masku, starp zobiem jūtama graudiņu skrapstēšana un saulesbrilles ik pa laikam jāsteidz notīrīt no putekļu kārtas. Pēdējo aktīvo mēnešu laikā, kailais vulkāns pārklājies ar pārdesmit centimetru biezu vulkānisko smilšu kārtu un kāpnes līdz skatu malai vairs nefunkcionē. Viens pēc otra tūristi aizelsušie turās pie margu malas un mēģina izcirst ceļu biezajās smilšu kupenās. Starp koku kafejnīcu stendiem, sejas aizseguši pārdevēji mēģina notirgot skaistus zieda pušķus. Tie esot jānes augšā līdz vulkāna smailei un ziedojot droši jāmet krāterim mutē. Es atsakos, ja nu vulkāns nav tajās pašās domās kā vietējie. Vietējā teika vēsta, kurā agrākie tegger cilts pārstāvji devās uz Bromo vulkānu, lai izlūgtos pēcnācējus. Tie tika apsolīti ar nosacījumu jaunāko ziedot krātera mutē. Mūsdienās katru gadu novembrī vietēji dodas veikt ziedojuma rituālu. Krāterī metot ēdienu, ziedus un mājdzīvniekus, lūdzot vulkānam pasargāt.
Bromo ik pa laikam iedunās un dūmu mutuļi steidzas augšup no melnās dzīles. Dzīvība zaudējusi eksistēšanas spēli tuvākajā apkārtnē un dziļi reliefainās vulkāna sienas atgādina kādu no ārpuzemes planētām. Kailums mijas ar putekļu okeānu. Lejup pašā vulkānu pakājē gadsimtiem majestatiski vulkāniskā zemē savus pāļus iedzinis klosteris. Laiks doties lejup, vēl reizi šķērsojot tuksnesīgo smilšu lauku un augšup stāvā kalnā uz naktsmītes bāzi. Ik pa brīdim mēs apgriežamies, lai atkārtoti paraudzītos uz netipisko ainavu, kur daba atgādina, kas ir visspēcīgākais šajā planētā.
Bet galvenais atslēgas vārds visām pārdotajām tūrēm ir “saullēkts”. Neskaitāmi džipi agrā rīta stundā uzvedīs pa kalnu ceļu augšup, kur jau tālāk pēdējo daļu pa stāvām kāpnēm būs jāmēro kājām. Neskatāmi tūristi, kas mērojami simtos, sagaida saullēktu, kas ir piecos no rīta Indonēzijas salā Javā, lai vērotu debešķīgu skatu un vulkānisko ainavu. Mēs piederam pie tiem, kas izvairās no šādiem naudas izplēsēju piedāvājumiem un izbaudām Nacionālo parku ar savām kājām.

Šķērsojot smilšu tuksnesi
Šķērsojot smilšu tuksnesi

received_10209958503499926

Slinkākie var šķērsot zirga mugurā
Slinkākie var šķērsot zirga mugurā

received_10209958516420249 received_10209958515700231 received_10209958520540352 received_10209958515020214

Kāpnes, kas apsnigušas ar vulkāna izmešiem
Kāpnes, kas apsnigušas ar vulkāna izmešiem
Bromo rīkle
Bromo rīkle

received_10209958504779958 received_10209958522180393

Loki, visur loki
Loki, visur loki

received_10209958513620179

 

 

 

 

 

Ir trīs naktī, kad iezvanās modinātājs. Mēs abi jau kādu laiku esam nomodā, vien Hugo klusi satinies segās dus. Sapnis par pārgājiena nokavēšanu, aukstā istaba un ledainās kājas liek griezties no viena sāna uz otru, tā arī visas nakts laikā īsti neaizmiegot. Dažu minūšu laikā soma ar pārtiku un ūdeni man plecos, vilnas zeķēs un kapučjakā savīstīts Hugo ietīts Valdasam uz muguras un pārgājiens neticami skaidrajā miljons zvaigžņu naktī var sākties. Vienīgais gaismas avots ir piereslampa un telefona ekrāns. Ik pa laikam mūs apdzen kāds no neskaitāmajiem džipiem. Garāmejot sveicina citi tādi paši lukturgājēju pāri un tumsā aizjāj jātnieki, aicinot par samaksu uzvest augšup zirga mugurā. Ceļš paliek arvien stāvāks, līdz pēc astoņu kāpņu kāpiena, ievijas 60grādu zemes ceļā augšup kalnos. Zigzagainās takas ievijas kalnu pļavās, pierasojot kājas slapjas. Tikai pēc divām stundām sasniedzot skatu punktu un gaidot austam pirmos gaismas starus, kalnu aukstums atgādina par sevi. Satinušies segās un mīņojoties no vienas kājas uz otru kopā ar citiem dabas mīļotājiem, mēs uzkožam līdzpaņemtos krekerus. Vietējie tirgotāji aicina sasildīties pie ugunskura. Rīts dramatiski nomainījis skatu un ieskāvies tumši melnos mākoņos. Bromo mutuļo savu elpu un pienāk brīdis, kad mākoņu gubas uzlec augstāk par kalniem un atsedz pasakaino vulkāniskā ansambļa skatu. Saules stari krīt pāri smilšu tuksnesim, atsedzot krāsu spēles nāvīgajā zemes daļā. Lejup indonēziešu līgava gaida izklīstam mākoņus, lai fotografētos uz vulkāniskās ainavas fona. Ceļš atpakaļ pa stāvo kalnu liekas smieklīgi vienkāršs, tikai rīta gaismā pa īstam ieraugot ceļu, kas mērots piķa melnā naktī. Un visur, kur vien rāda acis, paveras sīpolloku plantācijas. Kontrastējot ar melno vuklānisko augsni, spilgti zaļie loki lepni izkrāso apkārtni. Sīpolloku slavas dziesmu tā arī līdz galam nav mums saprotama, jo nevienā no ciemata pasniegtajiem cienastiem, nerotā zaļa vitamīnu bumba. Ir deviņi no rīta, kad steidzam sameklēt minibusu atpakaļ uz Probolinggo. Viss ciemats ieskauts brūnā putekļu mutulī un mūsu priekšējā loga stikls pārklājas smilšu kārtā. Bromo runā nu jau skaļāk. Laiks doties prom.

Gaidot saullēktu, sildāmie kopā ar vietējiem
Gaidot saullēktu, sildāmie kopā ar vietējiem

received_10209964317285267 received_10209964305044961 received_10209964305844981 received_10209964308525048 received_10209964307365019 received_10209964306444996 received_10209964309645076 received_10209964303684927

 

 

 

2 thoughts on “Bromo -Tengger-Semeru Nacionālais parks. Java. Indonēzija

Comments are closed.