Vulkāns Ijen. Java. Indonēzija

Ceļot ar bērnu nozīmē uzņemties risku. Tajā pat laikā uzņemties audzināt bērnu jebkurā gadījumā nozīmē uzņemties atbildību un atbildēt par notikumu iznākumu. Kamēr Hugo cieši pieglaudies tēta mugurai baudīja motorollera izdangātos ceļus, staigāja pa kanjona šauro taku, kāpa kalnu ceļu smailēs, pārvarēja tūkstošiem pakāpienu templī, pārvietojās neskaitāmās dažāda izmēra laivās un leca peldēt kristālzaļajā ūdenī kopā ar tēti no kuģa, tikmēr viss likās iespējams.

Un tad pienāca kārta sēra stratovulkānam. Vietā par kuru nejauši izlasījām uz stundu aizdotā grāmatā, mēs sapratām, ka mums tur ir jānokļūst. Ijen vulkāns ar kilometru garo sērskābes ezeru likās pārāk vilinošs, lai pretotos kārdinājumam. Desmitiem reižu pārcilājot domu par Hugo ņemšanu līdz un atstāšanu, neskatoties uz bērnu gāzmasku, mēs abi vienojamies, ka šī vieta ir pārāk bīstama, lai mēs spētu kontrolēt drošību priekš mazā rakara. Atrasties retinātā gaisā, kas pildīts ar spēcīgi kodīgiem dūmiem, kas kairina acu gļotādu un elpot caur gāzmasku var izrādīties sarežģīti pat priekš pieaugušā, kur nu vēl naktī aizmiguša bērna.

Mēs vadāmies pēc noteikuma-“izvairīties no pūļa”. Ja ir iespēja apiet standarta maršrutu, tad tas ir tieši priekš mums. Izvairoties no pārpildītā un uzcenotā ceļa- Bondewoso, kur džipā sildot sānus ar citiem nejaušiem tūristiem vairāku stundu brauciens kalnos līdz Ijen vulkānu kompleksa ieejas sākumam, kur sekos kāpiens augšup gida kompānijā. Vietās, kur viesu nami ir pārpildīti ar tūristiem, cenas transportam un šoferu īrei ir neizsakāmi augstākas, attieksme aukstāka un tu paliec samalts tūristiskajā mehānismā kā tāds smilšu graudiņš. Ņemot vērā, ka tālāk mūsu ceļojums plānots virzienā uz Bali salu, vilciens no Probolinggo uz KArawasi ir tieši pa ceļam. Izkāpuši no vilciena stacijas, mēs nonākam tieši piecu māju ielokā, kur ģimenes augšējos stāvos izīrē istabas, pirmajā stāvā pārdod galvenās nepieciešamības preces izsalkušajiem un garāžā glabā izīrējamos motorollerus. Šeit ir dabūjams viss- arī trīs reiz lētākās tik nepieciešamās gāzmaskas. Un tas viss bez milzu tūristu pūļa, par niecīgu summu. Istabu, kurā paši neaizvērsim ne aci, mēs nopērkam par tieši trīs paundiem. Kamēr Hugo spēlējas ar ģimenes jaunākajām atvasēm, mēs sarunājam nakts aukli, kas būtu nepieciešama, ja viņš naktī pamostos un ieraudātos, neatradis mūs.

Šī ir jau ceturtā nakts, kad neesam kārtīgi gulējuši, tāpēc tiklīdz saule pazūd aiz apvāršņa pēc pulksten sešiem, acis ik pa laikam aizkrīt ciet. Es par visām varēm cīnos ar savu miegu un neļauju gulēt Hugo. Lai izgulētu visu nakti, gulēt iet sešos vakarā nav labākā doma. Uzdevums izrādās sarežģītāks kā sākumā liekas. Stundas velkas nežēlīgi lēnu un pēc kāda laika Hugo neinteresē pat pretī logam esošā vilciena stacija. Ir tikai drusku pāri desmitiem vakarā, kad cīņā ar miegu zaudē ne tikai Hugo, bet arī mēs ar Valdasu.

Pirms pusnakts augšā ir visa māja. Vietējie tūristi sasēžas iepriekš izīrētā džipa salonā un aizsteidzas priekšā, kamēr mēs, savilkuši visas drēbes mugurā, uzliekam galvā ķiveres un tiekam aicināti sekot vietējam draugu pārim. Vairāk kā stundu brauciena attālumā esošais ceļš sākumā ved cauri apgaismotām ciemata ielām, līdz pārvēršas piķa melnā tumsā, kur spirālveidīgo pagriezienu ielokos virzienu var redzēt tikai no priekšā braucošā motorollera sarkanās gaismas. Gaiss augšup kalnā paliek arvien saltāks un uzlijušais lietus mitrās drēbes piesaldē pie miesas, ka viss, ko spēj šajā naktī domāt prāts, ir par karstu tēju. Uz šaurā ceļa mēs neesam vieni. Ik pa laikam mūs apdzen neskaitāmi braucamie un ir skaidri jūtams, ka mūsu galamērķis tuvojas.

Samaksājuši ieejas maksu, mēs kopā ar ceļabiedriem ieslēdzam savu vienīgo pieres lampu un esam gatavi uzsākt kāpienu, lai paraudzītos acīs krāterim. Pulkstenis ir pāri vieniem naktī, bet nacionālais parks ir biezāks kā sastrēgumstunda Rīgas ielās. Neticami daudz cilvēku, bruņojušies ar gaismām, gāzmaskām, šallēm un gidiem, sāk kāpienu augšup līdz vulkānam. Kāpiens pa labi norullētu zemes ceļu ved neticami stāvi augšup, ik pa laikam sagriežoties spirālveidā augšup. Pusotrs kilometrs tikai 45gradu leņķī, naktī, retinātā gaisā un ar vienu gaismas avotu rada sajūta, ka atrodos uz mēness, kur kājas nesaprot, kur beidzas un sākas izrievotā zeme. Nogurums no iepriekšējo dienu Bromo garajām pastaigām liek sevi manīt. Pēc dažām minūtēm mūsu ceļabiedri atpaliek, jo nespēj panākt mūsu uzņemto ritmu. Pēc stundas mūsu gājiens ieņem lēnu, bet vienotu ritmu, kas ved tikai augšup. Līdz krātera malai ir tieši trīs kilometri augšup, pa ceļam atstājot sēra akmeņu kontrolsvēršanas vietu. Esam vieni no pirmajiem, kas dodas augšup kopš atvērta šīs nakts ieeja un paveroties lejup acis rāda sirreālu skatu, kurp zigzagotos ceļos simtiem gaismiņu no lukturiem lauž nakts tumsu.

Milzu akmeņi un lauskas, kas nomaina zemes ceļu liecina, ka esam nonākuši tieši pie vulkāna krātera. Mērot šo grūto ceļu nebūtu vērts naktī, ja mūsu galvenais mērķis nebūtu doties iekšā krāterī. Zilās liesmas.

received_10209992915160196
Zilās liesmas
received_10209992919320300
Pa kreisi gāzes mākonis, kas vējam iepūšot sejā, kairina acis un kaklu. Pa labi zilās liesmas

received_10209992914520180

Tas, kā dēļ neskaitāmie ceļotāji mēro šo grūto un bīstamo ceļu mazu gaismas avotu pavadībā. Stratovulkāns Ijen, kas atrodas Ijen kalderā (40km plata) ir aktīvi darbojošs, kas savā rīklē glabā sēra krājumus, ko vairāki simti raktuvju strādnieki pa trubām skalda milzu akmeņos, tālāk savītos grozos nestu augšup pa krāteri. Darbs ir neticami grūts. Naktī, ejot pa milzu akmeņiem, pa stāvu līkumotu ceļu, nesot 70līdz100kg smagus sēra grozus. Man šķiet esmu aci pret aci ar pasaulē smagāko darbu. Lai saņemtu niecīgo samaksu, sēra grozi vēl jānogādā pa to pašu ceļu, ko mērojām augšup, lejā uz svēršanas kontrolpunktu. Dienā veidot divus vai pat trīs šādus pārcilvēcīgus smaguma nesumus, lai saņemtu piecus līdz desmit dolārus dienā!!!!!!! Neskatoties un netaisnīgo samaksu, darba trūkuma dēļ šo darbu steidzas veikt vairāki simti cilvēku Un darbs skaitās prezstižs vietējo iedzīvotāju acīs. Bez aizsargtērpiem, pienācīga apgaismojuma un kārtīgām gāzmaskām, maza auguma vīrieši indīgās gāzes ikdienas ieelpošanas dēļ priekšlaicīgi novecojuši. Daļa no tiem steidzas iemācīties kādu vārdu angliski, lai komunicētu ar tūristu masām. Par cigaretēm, saldumiem un naudu, viņi laipni atļausies nofotografēties ar smagajiem groziem vai pat piedāvās izmēģināt roku pacelšanā pašam. Tumsā lēnām virzoties lejup strādnieki mēģinās notirgot sēra izgrebtās figūriņas kā suvenīrus. Skumjas ieslīd nepārvarami un mēs nopērkam spilti dzelteno figūriņu arī sev. Raktuvju strādnieku darbu vēl sarežģītāku padara simtiem tūristu, kas dodas krātera mutē, jau tā šaurās akmeņu takas padarot par bīstami sarežģītām, lai garām palaistu milzu grozus nesošos darbiniekus. Neskatoties uz piecus paundus lielo ieejas maksu, ko ikdienā veic simtiem tūristu, sēra raktuvju strādnieku darba drošība vai apstākļi uzlaboti netiek.

received_10209992920560331
Strādnieks dodas augšup pa krātera akmeņaino sienu
received_10209992915280199
Valdas ar strādnieku, kurš mēģina pārdot sēra gabalus

received_10209992915360201

Lēnām sekojot zigzagainajam ceļam, gāzes radītie dūmi elpošanu padara arvien grūtāku. Gāzmaska pilda savu darbu, bet elpot retinātu gaisu nav viegli un kodīgie dūmi nepasargā acis no kairināšnas. Lai gāze nekairinātu kaklu, mēs paņemam pa sukājamajai kakla tabletei. Un te jau viņi ir. Zilā uguns. Novērojama tikai naktī. Augstajā temperatūrā sērs rada zilas liesmas, kas sasniedz pat piecu metru augstumu. Tas viss izskatās kā gruzdošas spilgti zilas ogles ar spilgti zilām liesmām vairāku metru augstumā. Ieskautas milzu gāzu mutuļos, atkarībā no vēja tie maina virzienu, ik pa laikam iepūšot gāzes virteni tieši acīs.

received_10209992921160346
Ceļotāji, kas kāro redzēt zilās liesmas

Lai nokļūtu līdz saullēkta punktam, jāmēro ceļš atpakaļ pa krātera akmeņiem un tālāk virzienā pa krātera malu. Mēs dodamies lēnā gaitā augšup kopā ar raktuvju strādniekiem, ik pa laikam piekļaujoties akmens sienām, lai apmainītos ar pretī nākošajiem ceļotājiem. Lai arī gaiss augšup piepildīts ar gāzi, elpot paliek arvien labāk, un mēs turpinām virzīties gar vulkāna mutes malu, lai kopā ar dažiem citiem saullēkta kārotājiem apēstu līdzpaņemtos kārumus. Ir stindzinošs aukstums, bet saule šajā rītā ir kā no citas galaktikas, sniedzot neticamu skaistumu. Ieelpoju to visu sevī, kā uzsūcot emocijas, līdz gaismas stari atsedz visu mūsu nakts ceļu, paverot fantastiskāko skatu, ko manas acis piedzīvojušas. Sērskābes nāvīgi indīgais ezers savā tirkīzzilajā ietērpā kontrastē ar tālumā esošajiem zilganajiem kalniem un krāsainām klintīm krātera segumā. Tālumā dūmo kairinošās gāzes un pašā vulkāna dibenā spīd dzeltenais sērs. Nodeguši koki jaucas ar zaļgani sarkanajiem krūmiem, oranži brūnā zeme ieslīd starp rīta miglu. Blakus esošie zaļie kalnu masīvi atstarojas ar izteikti zilām debesīm. Un pats krāteris kā vecas večiņas rievotā piere iesūc sevī simtiem tūristu skatienu. Neskatoties uz tūristu masām, iespaidi pārņem prātu un liekas, ka te ir vieta, kur jābūt. Rīts piepilda gaisu ar aktīvāk mutuļojošām gāzēm un, kad gandrīz stunda paiet mērojot ceļu lejup pa stāvajām nogāzēm, mēs smaidam pretī nākošajām masām. Visskaistākais šorīt jau bijis. Zilās liesmas un saullēkts iegulst atmiņu kaudzītē, ierindojoties pašā augšgalā.

 

received_10209992923800412
Sērskābes ezers

received_10209992922360376 received_10209992922640383 received_10209992922800387 received_10209992923080394 received_10209992923960416 received_10209992924200422 received_10209992924760436 received_10209992925600457 received_10209992925160446 received_10209992926200472 received_10209992926840488 received_10209992935160696 received_10209992935640708 received_10209992936120720 received_10209992939480804 received_10209992939680809 received_10209992939960816 received_10209992940440828 received_10209992942160871 received_10209992943960916 received_10209992945080944 received_10209992945400952 received_10209992946840988 received_10209992945880964 received_10209992947601007 received_10209992948481029 received_10209992948961041 received_10209992949441053 received_10209992950121070