Angkoras Arheoloģiskais parks. Kambodža

Angkora (no sanskrita- “pilsēta”) bija Khmeru impērija, kuras pastāvēšana datējama no 9gadsimta līdz 15gadsimtam, kad ar iedzīvotāju skaitu pie miljona, tā kļuva par lielāko pilsētu pasaulē. Karalis Indravarman III no 1296-1308 pārvaldīja Āzijas impēriju, ieskaitot Taizemi, Laosu, Vjetnamu un Malaiziju. Tērpies zeltā, simtiem konkubīņu, muzikantu, vergu ieskauts tas uzturēja savu zīmolu kā “zelta karalis”.
Kambodža ir tropu gaisa piesvilināta cauru gadu, tāpēc vienīgais Angkoras iedzīvotāju apģērbs bija gurnu apsējs un sieviešu svārki, atstājot krūtis kailas. Kanalizācijas sistēmas milzu pilsētā nepasāvēja, karstumā smaka no atvērtajām izkārnījumu vietām bija nepanesama un bieži izraisīja dizantērijas uzliesmojumus. Pagājuši vairāki gadsimti, bet vēljoprojām lauku rajonos dizantērija ir sastopama slimība, nenodalot dzeramo ūdeni no kanalizācijas.
Indravarman III tāpat kā karaļi pirms un pēc izmantojot neticami milzīgus vergu resursus, uzcēla tempļus saviem Dieviem, greznas pilis un ēkas, kas vēljoprojām mūsdienās stāv kā piemineklis vergu darbam.
Angkor Wat templis ir viens no populārākajiem apskates objektiem Angkor Arheoloģiskajā parkā. Celts Hinduistu dievam Vishnu, jo Angkoras iedzīvotāji emigrējuši no Indijas gadsimtus agrāk, tas laikam ejot tas tika pārveidots par budistu templi. (1992 gadā Angkor Arheoloģiskais parks tika iekļauts UNESCO aizsargājamo objektu sarakstā. )
Visa pamatā bija hierarhijas ievērošana un uzturēšana, kas tika mantota no paaudzes paaudzē un nebija izmaināma. Karaļu izvirtīgais dzīvesveids tika veidots uz zemnieku un vergu darba bāzes. Rīsi bija vienīgais iztikas avots, kas apliecināja karaļa bagātību. Līdz ar to karaļu vienīgais uzdevums bija nodrošināt bagātu rīsu audzēšanu. Angkoras valdošie karaļi uzbūvēja milzu rezervuārus un sarežģītas apūdeņošanas sistēmas priekš zemniekiem, lai būtu iespējams gadā novākt trīs līdz četras rīsu ražas. Ceļi, tilti, akas bija vienīgās prioritāte, par ko parūpējās karaļi gadsimtiem atpakaļ un vēljoprojām īsteno valdības pārstāvji šodien.
Angkoras pavalstnieki karaļu acīs bija nekas vairāk kā darba spēks- tūkstoši tika pakļauti verga darbos vai pat nodoti kā maksājumi citām karaļvalstīm. Kambodžieši tic, ka katrā cilvēka ķermenī dzīvo gars un apēdot iekšējos orgānus ir iespējams iegūt gara spēku sev. Tādēļ karalis Indravaram III karalim Champa ik pa laikam dāvāja savus pavalstniekus, kur tie nakts stundās tika notverti, uzšķērsti un pagatavoti matītei. Lai arī šie stāsti tiek apvīti ar vēstures auru, salīdzinoši nesens ir gadījums, kad 1970 gadā tika nogalināts premjerministra brālis, kur tam tika izgrieztas aknas, pagatavotas ķīniešu restorānā un izdalītas pūlim.
Ir vairākas versijas par to, kāpēc spēcīgā un viena no ietekmīgākajām impērijām iznīka un 15gs, Angkora tika pilnībā pamesta, vienīgi budistu mūki apdzīvoja Angkor Wat tempļa gaiteņus. Viena no tām ir, ka pilsēta pārauga pati sevi- nespēdama saražot pietiekami daudz pārtikas, lai varētu izdzīvot tajā esošie iedzīvotāji. Iespējams, ka irigācijas rezervuāri un dzeramā ūdens rezerves un slimības lika cilvēkiem meklēt patvērumu citur. Tas vēljoprojām paliek līdz galam nepierādīts un neizzināms noslēpums. Bet Agnkoras iedzīvotāji nodeva paši savu pilsētu, atstājot to aizaugam likteņa džungļos.
Vistuvākā pilsēta mūsdienās, kur nobāzējas lielākā daļa no gandrīz diviem miljoniem tūristu katru gadu, ir vibrējošā Siem Reap. Nakts tirgi ar ceptiem tarakāniem, milzu zirnekļiem un kāpuriem piesaista izbadējušos un pamēģināt kāros ceļotājus, pirms tie traucas tālāk nakts dzīvē. Tradicionālās dejas ar apsara(nimfas) dejotājām pie slēgtiem vakariņu galdiem, mazās bodītes ar pāris dolāru vērtiem T-krekliem ar Angkora Wat tempļu smailēm. Tās rotā ne tikai Kambodžas karogu, alus bundžas un reklāmrakstus, bet arī vietējo tetovējumus.
Neizprotamas valdības rīcības rezultātā Siem Reap tika aizliegts izīrēt tūristiem skūterus, pamatojoties ar neskaitāmajiem ceļu satiksmes gadījumiem un rietumnieku neprasmi vadīt stūri transporta džungļos. Tas viss izraisa smīnu, jo salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Kambodža ar saviem 15,7 miljoniem iedzīvotāju pat karstākajā dienas laikā neaizpilda plato ielu segumu. Turpretim uz pārējām pilsētām šis noteikums neattiecas. Īstais iemesls varētu būt tuk tuk izmantošanas vajadzība vai elektrisko riteņu un parasto riteņu īre, bez kuras nekādi nav iespējams aptvert milzīgo Angkoras Arheoloģiskā parka teritoriju. Bet kas gan būtu Kambodža, ja šeit nedarbotos “zem letes” princips. Vietējās motorolleru īres iestādes piedāvā par trīskāršu maksu uz dienu izīrēt braucamrīkus, pretī dodot izrakstu, ko nepieciešamības gadījumā uzrādīt policijai. Pēc plusu un mīnusu apsvēršanas, mēs nolemjam tomēr būt brīvi no trešajām personām. Siem Reap dienas vidū saule ir tieši tik neizturama, lai piecu mēnešu ceļojumā es pirmo reizi būtu spiesta nopirkt cepuri. Mēs esam kaislīgi riteņbraucēji, pieredzējuši Zambijas svelmi, bet Siem Reap nokauj jelkādu vēlmi doties saules cepeškrāsnī kopā ar divriteni.

Es neesmu vēstures fane, teica Sandra Koka un nopirka trīs dienu ieejas biļeti uz Angkoru, vienas dienas vietā. Septiņas dienas būtu daudz par daudz, bet trīs ir iesācēja vidusceļš, lai nebūtu jāstrīdās, kuru no objektiem ir kāre apskatīt.
Uzdevums izvairīties no pūļa arheoloģiskajā parkā ar diviem miljonu apmeklētāju gadā, ir ittin sarežģīts. Lietus sezona palielina šīs izredzes, it sevišķi, ja dodies laukā pēc spēcīgas lietus gāzes, kad projām traucas bariem tūristu. Angkora ir pilna ar noslēpumainām maz apmeklētām vietām, kurās pilnīgu vientulību aci pret aci ar vēstures atlūzām, kas saaugušas kopā ar džungļiem var vērot dienas laikā, kamēr pārējās vietas ir pārblīvētas. Angkor Wat šajāziņā ir vēl saržģītāks, neatstājot atelpas mirkli ne druskas. Bet vakaros, pamanoties ieslīdēt pēdējās stundās pirms slēgšanas, sastapšanās ar tetovētiem mūkiem milzu ēkās ir īpaša balva.
Vienā dienā var paspēt izskraidīt starp top 3 objektu teritoriju- Angkor Wat saullēktā, kur kopā ar simtiem vairākās rindās pie mazā dīķa pagrūstīties ar elkoņiem par vislabākā ziepju foto uzņēmēja kadriem. Viss bars steidzas uz brokastīm un Bayon gigantisko seju templi. Un tālāk uz Angkor Thom. Bet tas nebūt neattaino burvību, ko slēpj aizaugušo džungļu līkloči.

Mans top tempļu saraksts

1.Pnom Bok
Ceļš meža ieskauts vijās 630 pakāpienus augšup. Motorolleris dubļiem notašķīts atstāts lejā pie ieejas sargiem. SIltumnīcas efekts koku galotnēm aizkavējot vēja brāzmas satek sviedru lāšu tērcītē gar visiem ķermeņa izliekumiem. Es uzceļu kleitu augšup. Zinu, zinu, budisma apsegšanās māniju, bet līdz templim vēl gabals ejams un vaigi sadeguši čili krāsā. Hugo aizmidzis Valdasam uz muguras uzvairās no kāpšanas, bet skats no augšējā pakāpiena nudien tā vērts. Rīsu lauku ģeometriski iekopti kubiki, palmas un līdzenums, cik tālu vien acis rāda.
Nemana nevienu tempļa palieku, vien būdu ar draudzīgu četrkāji. No šūpuļtīkla izrāpjas vīrietis, kas izrādās tempļa sargs un aicina sekot līdz. Aiz mūsdienīgi izgleznoti tempļa pakalnā aizslēpies templis. Suns mums uzticīgi parāda visas takas un noskatās nebeidzamajā foto iemūžināšanā. Pnom Bok templis(9/10gs.) ir iespaidīgs un paver skatu uz tālumā esošo Siem Reap pilsētiņu. Šis noteikti nav templis ar tūristu pūļiem- stunda, ko pavadām skaistajās drupās ir bez neviena tūrista klātbūtnes. Savukārt vietējais sargs šeit ne tikai strādā, bet arī guļ un dzīvo. Līdz pēc mēneša dosies atpūtā pie savas ģimenes simts kilometru attāluma. Saplūdis vietējās zāles tepļa teritorijā viņš mūs aicina uz pusdienām. Skeptiski raudzīdamies, vai tas nav tikai kārtējais pēc apmaksas pakalpojums, mēs atvainojamies un steidzamies tālāk. Šī ir viena no retajām reizēm, kad draudzīga attieksme tiešām izrādās tikai simpātiju izrādīšana. Aizvedis uz slepenu gadsimtu veco aku trīsdesmit metru diametrā, viņš mūs pieved pie svētā akmens un pirms atvadīšanās pāris reizes novēl mums veiksmīgu dienu.

img_0839
Pavadonis -suns
img_0846
Jaunā tempļa sienu gleznojumi

img_0840 img_0841 img_0842 img_0843 img_0844 img_0845 img_0847 img_0850 img_0849 img_0848 img_0851

2. Peram Paililay
Trīs māsas gadsimtus vij. Šis mazais templis, ko iespaidīgu padara tieši trīs gigantiskie koku stumbeņi. Zaļais sūnu samts disharmonizē ar brūni rudajiem akmens bluķiem. Neticami, bet atrodoties populārākajā Angkor Tham teritorijā, tas ir pilnīgi aizmirsts tūristu ceļvežos. Tikai pārsimt metrus no galvenā ceļa ar sarindotajiem tuk tuk, tas ieslēpies koku gatvē. Ja man būtu jādod solījums neko nesolot, es gribētu ielīst starp trīs māsām, aizklāt acis un čukstēt.

img_0878

Trīs māsas
Trīs māsas

img_0871

Pa ceļam no un uz
Pa ceļam no un uz

img_0870

3. Pre Rup
Iespējams tā oranži spilgtā krāsa, kas ceļa malā žilbina acis. Iespējams, ka dēļ nejaušības un nekā negaidīšanas. Tās bīstami stāvās kāpnes, augstums un neapdzīvojamība. Varbūt tas viss man likās tuvs. Kā mājas.

img_0885 img_0886 dsc_0128 dsc_0148

4. Ta Som
Koki ir mans bērnības spēka avots. Mana latviskā dievturība, kuru nepazinoties es turēju simtiem gadu augošos stādus par svētiem. Čukstēju koku stumbriem, glāstot rievaina mizu. Apdzīvoju un devu vārdus. Un klusībā notrausu pirkstu galus gar sazāģētajiem blokiem, kad mana draudzene tika savietota malkas grēdā. Tas uzvārds jau nenāk tāpat.
Tāpēc nav brīnums, ka mani fascinē gadsimtu augušie koki, kas izplēsuši ēku sirdis izplešas atmosfērā.

dsc_0167 dsc_0174

5. Bayon
Vairākos stāvos izvietotās milzu sejas, kas pirmajā momentā maldina ar līdzīgumu. Sajaukums starp budas vaibstiem un cilvēciskā smaida.
Nolijis lietus aizbiedējis visas cilvēku masas. Hugo spēlējas peļķēs Bayona pagalmos. Var just kā zeme elpo. Akmens sejas mūs vēro un uz mirkli izliekas, ka esi viens no viņiem.

img_0866 img_0865 img_0864 img_0863 img_0860 img_0861 img_0862 img_0859 img_0856 img_0857 img_0858

6. Prasat Banteay Thom
Tāpēc, ka ceļš par mērķi ir dažkārt svarīgāks. Padsmit kolometri kļūst arvien sarežģītāk izbraucami ar motorolleri, līdz pārtop aizaugušā gājēju takā. Atkāpties nav jēga un mēs braucam pāri zemnieku laukiem, sekojot takai, kas manāmi sašaurinās. Ceļš ieved krūmājos un es klusībā ceru, ka šodien nebūs kāda vientuļa čūska pēc lietus izlīdusi saulē sasildīties. Tikpat pēkšņi ceļš beidzas un paveras lietusgrāvis ar laiski zāli kožļājošām baltaļām. Skatos uzmanīgi virtuālājā kartē un nemanu grāvjus ar govīm. Templis ir kaut kur tepatās un, kad esam gatavi veikt garo apkārtceļu, uz velodipēda uzrodas skūtgalvis- mūks, kas savas brīvdienas vada pie ģimenes. Droši, lai braucot grāvī iekšā. Es lūdzu, lai rāda mums ceļu un nepārliecināta aicinu Valdasu sekot. Gandrīz ticis pāri, aizmugurējais ritenis iespolē dziļāk dubļos. Es velku aizmuguri laukā un dabūju ķepīgi brūnos mālus tieši sev virsū. Nākas vien gulties duļķainajā grāvi un mazgāt visu nost. Smiekli un slapji mēs dodamies otrpus grāvis pa šauro līkumoto taku tieši līdz Banteay Thom. Bez neviena apmeklētāja džungļos ieskautais templis tā kā pilnīgi gaidījis mūs. Kas ir mūsu pārdesmit minūtes kā vien astoņi gadsimti. Mēs pateicamies mūkam un rokā iespiežam dzeramnaudu.

img_0879 img_0880 img_0882 img_0883 img_0881 img_0884

7. Banteay Kdei
Gadsimtu veci koki+akmens mūru=gabaliņš no gadsimtu vecas vēstures

dsc_0115 dsc_0101 dsc_0025 dsc_0018

8. Ta Prohm
Slavu ieguvis pēc Andželinas Džoli filmas”Thomb rider”, tas jebkurā dienas laikā ir ziņkārīgo tūristu pārblīvēts. Milzu vīģes koks, kas savām gigantiskajām saknēm apžņaudzis mūra sienas ir katra Angkoras parka apmeklētāja fotokartē. Templis savā ziņā samaitājis iespaidus par vienreizējumu un noslēpumu. Viss vairāk līdzinās muzeja apmeklējumam ar simtiem acu pāru.

img_0888 dsc_0059 dsc_0035 dsc_0039 dsc_0043

9. Angkor Wat
Lai arī apraksti vēsta, ka nekas nav skaistāks par saullēktu ar skatu uz Angkor Wat, uz zemeslodes ir neskaitāmas vietas, kur sagaidīt saullēktu bez simtiem tūristu ar kamerām rokās, bakstoties par labākajām vietām.
Lietus nolijis. Stundas pirms slēgšanas. Un ir nostrūri, kur ir tikai tu, tava ģimene un mūki.

img_0827 img_0831 img_0829 dsc_0115 dsc_0074 dsc_0081 dsc_0064 dsc_0050 dsc_0198 dsc_0020 img_0830 dsc_0009

10. Neak Pean un Baray of Preah Khan
Mākslīgi radīta sala. Četri savienotie baseini reprezetē gaisu, ūdeni, zemi un uguni. Agrākos laikos veidoti baseini kā dziedināšanas vietas. Mūsdienās ūdenskrātuves aizaugušas koku kailām saknēm un atgādina mistiski spocīgas tēlus.

img_0828 dsc_0178 dsc_0155

11. Banteay Srei
30km no Siem Reap sarkanīgais templis dēvēts par khmer mākslas atspoguļotāju, jo detalizētās figūras un veidojumi uz sienām ir viens no detalizētākajiem tempļiem.

Ceļā uz templi
Ceļā uz templi

img_0836 img_0835 img_0834 img_0833 img_0832

12. Phnom Bakheng
Kad tūkstoši tūristu katru vakaru vēlējās uzkāpt kalna galā uz Phnom Bakheng tempļa, senie mūri draudēja sabrukt. Tādēļ šodien tikai konkrēts skaits apmeklētāju var atrasties šeit saulrieta stundās. Lai tiktu līdz templim speciāli izveidots atsevišķs ziloņu ceļš.

img_0869 img_0868

13.Batneay Samre
Mazs, mīlīgs templis, kas savā ziņā atgādina miniatūru Angkor Wat.

img_0852 img_0854
@ārpus saraksta Angkor Thom rietumu vārti un dienvidu vārti. Kad nolijis lietus, visblīvāk izmantotais ceļš paver vientulīgu ainu bez transportlīdzekļiem. Kā arī ziloņu terases.

Rietumu vārt
Rietumu vārt
Dienvidu vārti
Dienvidu vārti

img_0876

Ziloņu terases netālu no Angkor Wat
Ziloņu terases netālu no Angkor Wat