Dzīve uz ūdens. Tonle Sap. Kambodža

 

Tā noteikti bija slikta ideja, es pie sevis nodomāju, kad jau bija pagājusi stunda minibusiņā uzņemot pasažierus, kam mūs bija jānogādā līdz laivu piestātnei Tonle Sap ezera krastā. Tikai trīs stundu brauciens no Siem Reap uz Battambang ar autobusu, bet mums tas pats ceļš jāmēro pa upi uz nenoteiktu laiku. Sešas līdz divpadsmit, iespējams vairāk stundas. Un četras reizes dārgākas biļetes. Un mēs tādi neesam vienīgie. Vēl sešpadsmit ārzemju tūristu savietojas motorlaivā, lai mērotu neparedzamu laiku starp abām pilsētām. Ieslēdzas dobjais motors- ceļš var sākties. Tonle Sap ir lielākais saldūdens ezers dienvidāzijā, kas apdzīvots ar neskaitāmiem peldošajiem ciemiem, kuros lielākoties dzīvo Vjetnamieši. Augusta beigas ir lietus sezona Kambodžā, tāpēc izvēle mērot ceļu ar laivu bija likumsakarīga, cerot, ka upē būs pietiekami augsts ūdens līmenis, lai bez sarežģījumiem nonāktu galapunktā. Musonu sezonai atnesot lietusgāzes, ūdens līmenis upēs un Tonle Sap ezerā mēdz pacelties par desmit metriem, sasniedzot krastos sabūvēto koka pāļu māju slieksni.
Peldošie ciemati vien ir apskates vērts objekts, ko vislabāk iespējams redzēt tieši ar laivu. Vietējās kompānijas piedāvā par piecpadsmit dolāriem pusstundas braucienu tuvakā Chong Kneas ciema apskatei, kas atrodas netālu no Siem Reap, taču tas nebūt neatklāj patieso ainu, ko slēpj vijīgie upju pagriezieni. Tāpēc šajā gadījumā cena un ilgums zaudē iespējai pamēģināt ko savādāku un tajā pat laikā apvienojot ar interesanto.
Laiva vietējiem ir ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī virtuve un mājvieta ilgākiem pārbraucieniem. Tepat blakus bambusa plostā zviļņojas baznīca, slimnīca, veikali un remontdarbnīcas. Viss, ko viens mazs ciems varētu vēlēties, lai nebūtu jāmēro garais ceļš uz pilsētu. Nabadzība raugās pretī, bet nežēlojas.

img_0955
Olas un pavards…

Mēs traucamies gar ūdenszāļu jūru, ūdenī aizaugušiem zaļumu laukiem, applūdušiem krūmajiem un kokiem. Bērni māj sveicienus no skārda un koka dēļiem apliktajām mājelēm. Šīs būdas drīzāk varētu nosaukt par dažāda izmēra un līmeņa angāriem sienu neesamības dēļ, kas sacelti uz bambusa plostiem un skārda mucām līgojas kopā ar mazākām blakus ēkām. To priekšpusē un aizmugurē veras milzu durvju ailes, kas privātuma vajadzībai tiek aizsegtas ar auduma kārtu. Viss sadzīvei nepieciešamais ir šeit- gar sienu saslieti milzu katli un bļodas, priekšnamā žāvējas cepti rīsi. Lai pagatavotu ēdamo, kurināmā malka tiek salasīta un pārvesta laivas dibenā. Tikai retu reizi redz saimniecības ēkām blakus mazo tualetes būdu. Uz kāda jumta uzlikta suņu būda un ārpusē milzu garo dēļu sasistās koka kastēs tiek audzēti mājdzīvnieki- cūkas un vistas, kā arī krokodīli.
Krokodīli, kas ievesti no Vjetnamas, tiek audzēti ādas izstrādājumu, gaļas un suvenīru izbāzeņu dēļ. Tūristu meka kā Siem Reap ir pārpildīta ar mazākiem un lielākiem krokodīlu izbāzeņiem, ko ekstravances mīloši tūristi slepeni ved pāri robežām. Rāpuļi un abinieki kopā ar insektiem ir iecienīta delikatese uz kambodžiešu šķīvja. Nepaiet pat diena Kmer zemē, kad mēs tiekam aicināti pie 2kg eļļā ceptu varžu kājiņu galda. Hugo apēdis pāris garneļu un pagaršojis gabaliņu krabja, nepārstāj tiesāt gardo varžu gaļu. Garšo lieliski līdz brīdim, kad zem galda pie manām kājām pielec dzīva delikatese.
Mēs rimti plūstam pa upi, nespēdami skaidri sarunāties skaļā laivas motora dēļ. Izgrebtā koka laivā bērni airējas uz kaimiņu māju. Blakus laiva- veikals veic tirgošanās rituālu ar pieairēšanos pie pircējiem un labumu apmainīšanos. Divi vīri motorlaivā ar striķi velk mazu skārda māju,lai pārvietotu to uz citu ciemu. Pasažieri laika gaitā paliek arvien vairāk, kad piepeldot laivai uz mūsu transporta borta uzlec kāds vietējais ceļotājs. Par vietējo cenu protams. Šis maršruts noteikti nav tiem, kam ātri viss apnīk un ir grūti nosēdēt vienā vietā. Lai arī es noteikti neesmu no pacietīgākajiem personāžiem, starplaikos lasot un rakstot, vērojot ciema iedzīvotājus un dabu, laiks paiet nemanot. Pēc četru stundu brauciena, pauze tuvējā ciematā ir tieši laikā, lai izstaipītos, paēstu ar divkāršu uzcenojumu un atbrīvotos no visa liekā. Vēl pāris stundas ceļā turpinājumā pa ļoti līkumotiem pagriezieniem. Un voilā! Pēd astoņām stundām laivā Battambang gluži kā klauns no dāvanu kastes lec laukā un aicina izmēģināt ko jaunu.

img_0961 img_0950 img_0957

Peldošā baznīca
Peldošā baznīca
img_0963
Peldošais veikals
img_0967
Tirgošanās
img_0973
Mājas transportēšana uz citu vietu
img_0977
Krokodīlu būris

img_0965 img_0969 img_0971 img_0975 img_0979 img_0981 img_0983 img_0985 received_10210245980366668

 

img_0954
Mūsu laivas vadītājs