Ceļot ar ģimeni. Mūsu stāsts

Aukstais ventilatoru gaiss pūš tieši uz pleciem- es izvelku vienīgo silto kapučonjaku, ieritinos iekšā un aizveru acis. Spilgtās gaismas neļauj aizmigt, bet ilgi vairs nav jāgaida.

Nakts reiss un dīdīšanās lidostā ir mana izvēle.

Itin kā jebkas cits manā dzīvē.

 

Pagājuši septiņi mēneši ceļā. Tik muļķīgi skan. Tas nav ceļojums, tā ir mūsu ikdiena. Tikai drusku piesātinātāka.

Taizeme. Vjetnama. Malaizija. Šrilanka. Indonēzija. Kambodža. Ķīna.

Nav vērts meklēt sakarības maršruta mudžeklī, tādas vienkārši nav. Kad vēlmes savijas kopā ar realitāti un emociju gammu, plānošanai ir tieši tikpat liela nozīme, kā vadīties pēc iespējām.

Ideja

Mums abiem ar Valdasu dzimšanas dienas ir ar 20 dienu atšķirību. Nākamais gads iekrita apaļā zīmē un nekas vairāk nevilināja, kā svētkus nosvinēt ceļā- no vienas dzimšanas dienas līdz otrai- katram izvēloties sev tīkamāko valsti. Bet, kas tie būtu par plāniem, ja nemainītos..
Tas bija 31.decembra vakars, kad pirms došanās pie draugiem svinēt Jauno gadu ar sarunām un stundām nebeidzamu kāršu spēli, es izvilku savu pierakstu bloku un teicu Valdasam- uzrakstīsim savas vēlmes nākamajam gadam. Kā būtu, ja mēs nevis dotos ceļojumā pāris nedēļas, bet gan uz nenoteiktu laiku?

Man likās, ka būs jāklausās atkal par “tu tikai gribi ceļot…” tēmu. Bet viņš teica- OK!

Londonai noteiktais divu gadu deadline bija jau sen kā pāri, un pēdējais laiks bija iegrūst sevi pasaules bobsleja trasē. Es biju gatava lidot prom kaut tajā pašā vakarā. Prom tur, kur sirds.

Bet ceļot ar pamperbērnu nebija mūsu plānos. Tāpēc- kamēr Hugo mācījās garo gabalu iešanas spēli un podiņmācību, vecāki krāja naudu. Rietumeiropas valstīs brīvrpātīgais darbs un brīvgads nav nekāds jaunums- Valdasa priekšnieks savā jaunībā izblandījies pa pasauli ar mugursomu, viņu tikai atbalstīja un vaicāja, vai pēc pusgada nāks atpakaļ.
Es melotu, ja teiktu, ka ideja bija spontāna, nākusi kā no gaisa vai kāda individuāli iedvesmota. Tā vienmēr bijusi iekšā un vārījusies neapturama.

 

Ceļot ar bērnu

Pārmetumi, kāpēc vazājam līdzi bērnu pa džungļiem mani īsti neuztrauc. Tā nu tas ir un viss.

Pirmkārt– Hugo ir izvēlējies mūs par vecākiem.

Otrkārt– Jā, mēs riskējam. Un riskē arī tu. Katru dienu. Mēs nezinām, kas patiesībā ir tas cilvēks, kas strādā bērnudārzā, cik izdzēris autobusa vadītājs, ko slepus perina onkulis un ko savā ceļā šodien satiksim. Muļķīgi ir domāt, ka sēdēt mājās nav riskanti. Bērni nomirst arī savās gultās sadegot pie Ziemassvētku svecītēm, agresīviem vecākiem, sprāgstošiem apkures kaltiem un traģēdijām pilsētas svētkos. Mēs to nevaram ietekmēt.

Treškārt– es uzskatu, ka labāk ir bērnu ņemt līdzi darot, kas patīk, nekā visu mūžu pārmest viņam, ka ir bijis traucēklis realizēties. Nevarēju mācīties, jo bija bērns. Nevarēju izklaidēties, jo bija jāaudzina bērns. Nevarēju nopelnīt, jo bija bērns. Padomā vēlreiz. Vai ir kaut kas, ko tiešām no sirds vēlies. Un kāpēc lai kāds vai jelkad būtu šķērslis. Tie radīti, lai tos pārvarētu.

Ceturtkārt– mazam bērnam ir svarīgs aizsargmūri, drošība, ko sniedz vecāki. Nav svarīgi, vai tie ir lauki vai smogaina pilsēta, aplis sākas un beidzas vecāku noteiktajās robežās.

Piektkārt– Ceļot ar pusaudzi ir noteikti forši. Jautājums, vai tam pusaudzim vēl interesēs tava kompānija. Varbūt, ka jā. Iespējams, ka nē. Mums svarīgi bija pavadīt laiku kopā ar savu bērnu. To sprīdi, kas dots. Kamēr mēs esam viņam viss un vienīgais. Kamēr viņš grib atbildes no mums un jautā. Kamēr mēs esam balsts un miera osta.

 

Noteiktais termiņš

@vienvirziena biļete uz Taizemi tika nopirkta vairākus mēnešus iepriekš ar izlidošanu dažas dienas pirms manas dzimšanas dienas. 2016gada marts
@Hugo vecāks par 2 gadi, lai var veikt nepieciešamās vakcinācijas.
@Hugo pilnībā apguvis podiņu. Pirms divu gadu dzimšanas dienas viņš jau bija bez pampera. Izlidošanas dienā- 2.5 gadu vecumā līdzi paņēmām 3 pamperus, gadījumam, ja sākas caureja vai kā. Vēlāk izmetām laukā, mitrumā izpletās un aizņēma vietu somā.
@Iekrāta nauda ne tikai ceļojumam, bet arī papildus nauda atpakaļceļam biļetei, kuru nopirkt, kad vien nepieciešams.
@Bez noteikta termiņa beigām. Mēs nezinājām kā Hugo reaģēs uz intensīvo ceļošanu un tropu vidi, tāpēc konkrēta laika, kad atgriezties mūsu dienasgrāmatā neeksistēja.

Kaislība blandīties pa pasauli, kultūru mikslis un tas bakstošais nemiers, kas jāpabaro ar jauniem piedzīvojumiem. Tas globuss. Tā ģeogrāfiskā karte, kuru es ar neiedomājamu prieku pētīju un mācījos valstu nosaukums ģeogrāfijas stundās.

Zem ādas trīc un dreb, un kaislē deg. Nedod mieru. Tas viss sākās ar grāmatu plauktiem, par balto ilkni, indiāņiem, Žilu Vernu un pasaules bērnu pasakām. Tas viss ievilka sevī tik dziļi, ka mani bērnības sapņi bija būt indiānietei un dzīvot Āfrikas ciltīs. Mazu gabaliņu sapņa es nobaudīju, kad devos uz Zambiju. Bet kāre tikai pieauga.

Vienu pēc otra es noriju grāmatas par ceļotājiem- gājējiem, riteņbraucējiem. Tālāk sekoja internacionālās apmaiņas programmas, ceļojumi caur couchsurfing platformu un aktīva iesaistīšanās tās ikdienas dzīvē tepat Rīgā (ne velti daļa manu draugu ir iepazīta tieši pateicoties couchsurfing.com).

Un tad es sev teicu, ka man jāklausa sev un jādodas brīvprātīgajā darbā. Tā mēs iepazināmies ar Valdasu un piedzīvojām Dāniju, Zambiju un Lielbritāniju (bet tas jau ir cits stāsts). Pēc on off attiecībām ar Latviju un Lietuvu, lai pabeigtu mācības, mēs devāmies tālāk uz tuvāko valsti, kur runā angļu valodā, lai viens otru neapdalītu ar savas zemes priekšrocībām. Uz diviem gadiem. Kā toreiz teicām. Un pēc mazā bosa piedzimšanas nonācām pie šodienas. Naksts, kurā es Šanhajas lidostā domāju par nākamo galamērķi.

 

Galamērķa izvēle

Kāpēc Āzija?!

@Tāpēc, ka tie paši vecgada vakara draugi devās turp projām uz projektiem un mēs apsolījām apciemot. Taizemē pēdējās dienas pirms prombraukšanas mūs sagaidīja Mirela, bet Vladimirs jau bija devies prom no Indonēzijas, taču tas nemainīja mūsu plānus iepazīties ar skaisto valsti.
Vērā ņemams faktors ir izmaksas. Lētāka dzīvošana, ceļa izdevumi un pārtika ļauj ceļojumu pagarināt ievērojami salīdzinot ar rietumvalstīm.

 

@Nekas nav patīkamāks par ceļošanu bez atpakaļbiļetes. Kurp mēs vēlamies doties rīt un parīt?! Ceļojot pa Vjetnamu un maldoties interneta labirintos, es atradu labu piedāvājumu uz Šrilanku, kas bija kā dzimšanas dienas dāvana Valdasam.

@Mēs tikpat labi varējām doties uz Dienvidameriku vai Meksiku. Vēlmes tik plašas kā okeāna dzīles. Ar kaut ko vienmēr ir jāsāk un tā kā nekad nebijām bijuši Āzijā, devāmies turp.

Realizācija

@ceļojums izteikti mugursomnieku stilā

@ar rokas bagāžu- divām ar pus mugursomām

@kalni, vulkāni, džungļi, aizas. Hugo drošībai uz muguras. Ergosoma jau 3 gadus ir mūsu ceļojumu draugs. Lai cik aktīvs un ilggājējs būtu bērns, diendusa, nogurums, kalnu gaiss viss ietekmē darbošanos. Uz rokām nēsāšana nav droša, it sevišķi braucot ar motorolleru.

 

Mantas un privātās lietas

Tā kā nezinājām uz cik ilgu laiku, vai vispār atgriezīsimies savā toreizējā mītnes zemē, mēs no liekajām mantām abrīvojāmies. Atdevām, pārdevām un ziedojām labdarībai. Ak jel, kāda ir sajūta, kad atbrīvojies no nevajadzīgām mantām. Kāds varbūt par tavu gadiem nelietoto gludekli būs sajūsmā. Pārējās mantas sakravājām kastēs un ar fūri nogādājām Lietuvā, Valdasa vecāku īpašumā. Lietas, kas mums svarīgas. Ja godīgi, es lielāko daļu no lietām neatceros. Būs pārsteigums. Grāmatas aizvedušas uz Latviju.

Ja zinātu, ka brauksim atpakaļ uz Londonu, visdrīzāk izmantotu noliktavas vai garāžas īri.

 

Nauda norēķiniem

Poundi banknotēs pirmajām nedēļām un dažādu valstu norēķinu kartēm.
Lielu naudas summu ilgtermiņā nav prātīgi nēsāt līdzi drošības apsvērumu dēļ. Pirms ceļojuma pētījām dažādu banku komisijas maksas kartēm izņemot naudu no ATM. Tā kā neesam studenti un kredītkartes neatbalstām, nācās apmierināties ar pāris Lielbritānijas kartēm, papildus vajadzībai līdzi ņemot Latvijas un Lietuvas norēķinu kartes. Bankas brīdinājām par ārvalstīm ar speciālu bankas app palīdzību.

Savukārt kartei, kas tika atvērta nedēļu pirms ceļojuma un nesniedzām informāciju par ceļošanu, tika bloķēta un pagāja nedēļas līdz to varēja izmantot.

Jāņem vērā faktors, ka karti var aprīt ATM, pazust vai tikt nozagtai. Bankas kontaktus vērts paturēt tuvumā.
Papildus izmaksām mēs katru reizi klāt rēķinājām ATM komisijas maksu. Kas ir ievērojama, ja sarēķina mēnešos izņemtās summas. Atkarībā no valstīm, dažās papildus bankas komisijai, jāmaksā vēl ATM komisija (Taizeme). Ir vērts iepazīties ar katras valsts sistēmu. Dažās valstīs dažādās bankās ir dažādas komisijas. Tāpat jāņem vērā, ka kartes komisija tiek ņemta atkarībā no reizēm nevis summas, līdz ar to ir vērts ņemt maximālo vienreizējo summu no ATM.

Tā kā mūsu iekrājumi ir sterliņmārciņās pēc BREXIT krītot naudas vērtībai, mūsu ceļojums automātiski palika par 20%dārgāks. To mēs ierēķinājām zaudējumos.

@Pirms ceļojuma aprēķinājām un noteicām sev maksimālo dienas tēriņu summu, pie kura arī stingri vadījāmies. Lai tiešām sekotu līdzi izdevumiem, izmantojām app, kurā katru dienu sarakstījām pirkumus, kas automātiski parādās attēloti grafikā. Dienas tēriņos ietilpst- naktsmītne, pārtika, transports, higēnas preces, suvenīri(pastkartes), ATM komisijas un citi izdevumi.

!!!!!Lidmašīnas biļetes, vakcīnas, apdrošināšana un vīzas tika iegādātas no atsevišķā budžeta, kas pirms tam tika aprēķināts!!!!!

Maršruta plānošana

Ceļojuma plāns, starpvalstu biļetes realizēts jau ceļojot.
Internets ir neierobežots informācijas daudzums, atliek vien sērfot, sērfot un sērfot. Galvenie resursi- ceļotāju blogi, dokumentālās filmas, raksti, tripadvisor u.c.

Ceļvedi katrai valstij nebūtu iespējams paņemt līdzi. Izlasīt, lai iepazītu vispārēju informāciju, bet nekad neesmu vadījusies pēc ieteiktajām naktsmītnēm vai ēstuvēm. Ceļveža informācija netiek līdzi jaunākajiem notikumiem, ko sniedz lielākās mediju platformas.
Vienīgais ceļvedis, ko atradām apmaiņu plauktos Indonēzijā, bija Lonley planet Kambodžas grāmata, ko tā arī nekad neizmantojām.

Visgrūtāk ir sākumā, kad nav ne mazākās nojausmas kurp doties, ar ko un kā. Viss galu galā ir vienkāršais- jo vairāk lasa, jo vairāk uzzin un saprot. Izpētot dažādus resursus es nosaku savus vēlmju punktus, savietoju atrašanās vietu kartē. Izpētu nokļūšanas iespējas, izmaksas un atsauksmes. Atsijājot vai pieliekot citus tuvākos apskates punktus, veidojas iespējamais maršruts. Ceļojot, ik pa laikam pienāk klāt informācija, aizraujošas vietas. Ja kāda vieta iepatīkas, mēs uzturamies ilgāk.
Piemēram, Taizemē mēs Mirelas (draudzene, kas dzīvoja Taizemē) ieteikuma dēļ devāmies uz kalnaino Pai. Malkojām autoostā kafiju, kur superīgās kafejnīcas īpašniece ieteica klusu bungalo vietu. Sezona uz beigām un uz vietas tika iedota ievērojama atlaide nastmītnei. Tur mēs satikām pāri no Skotijas ar dažus mēnešus vecāku meitu par Hugo. Abi kopā salipuši spēlējās, bučojās un dejoja. Orla ir noteikti Hugo pirmā mīlestība un Pai mēs palikām astoņas dienas līdz pēdējam aizlidošanas brīdim. Orla raudāja, Hugo raudāja, bet mums bija jādodas prom. Lieki piebilst, ka vēl Krabi esot par Pai nebiju dzirdējusi un turp doties nedomājām.

 

Nakstmītnes

@Naktsmītņu atrašana variējas atkarībā no valsts.
Vjetnamā visvienkāršāk ir “door to door” princips- iet iekšā, prasīt cenu un apskatīties apartamentus. Lielākā daļā mazājās pilsētās nerunā labi angliski un internetā nemaz nav atrodami.
Savukārt vietās, kur ir limitētas naktsmītnes un iekrīt svētku brīvdienās, doties bez rezervācijas ir beigti nervi visai ģimenei. Ķīnā Zganjiajie pilsētā jau bija tumsa, kad Valdas skraidīja no vienas viesnīcas uz otru, lai dabūtu kādu brīvu gultu. Es jau gatavojos iet meklēt parku, kad beidzot atradās brīva vieta Hello Kitty istabā.

Rezervēt nakstmājas var vietās, ja ir skaidri noteikts plāns un arī tad tas var viegli mainīties.
Āzijā viens no galvenajiem resursiem ir agoda.com Bet par visizdevīgāko atzinām booking.com, kas neprasa komisijas maksu un depozītu. Lielākoties atcelt dienu vai pat dažas stundas pirms bez maksas. Protams, notiekumi atšķiras, vērts izlasīt sīkāko druku- vai bērnus pieņem, vai ietilpst brokastis, atsauksmes, kancelēšanas noteikumus un vai konkrētā valstī vēl papildus nav jāmaksā nodoklis.

Dienā, kad mums atteica divas rezervētās viesnīcas Ķīnā, booking.com ar mums sazinājās un sola atmaksāt hoteļu atšķirību. Rūpējas par savu vārdu un viesiem.

Bieži mēs konkrētās pilsētās iepazināmies ar cenām, pieejamību un centrālo lokāciju caur booking.com, bet rezervējām uz vietas esot. Nekas nevar būt briesmīgāks par ierašanos kādā pilsētas nostūri un viesnīcas meklēšana otrā galā.

Jaunībā lielākoties ceļoju caur couchsurfing.org un apsvēru domu arī ar ģimeni izmantot šo jauko platformu. Padoms no vietējiem ir labākais, ko izmantot svešā valstī. Bet bieži vien ierodamies kādā vietā vēlu, lai nākamajā dotos tālāk. Apskates punkti atrodas tālu no pilsētām, tāpēc vairāk laika un naudas zaudētu meklējot un sazinoties ar couchsurfing namatēviem. Ja ceļojot viena uz grīdas vai dīvāna gulēt ir vienkārši, ar bērnu tomēr gribas kaut mazliet komfortu.

airbnb.com mēs pāris vietās izmantojot sapratām, ka Āzijā tas tomēr nan izdevīgākais variants. Papildus komisija airnbn.com nav tas, kas ilgtermiņā palīdzēs ietaupīt.

Lielākoties naktsmītnes budžeta līmenī, kas var būt gan mugursomnieku kopmītnes, bungalo, hoteļi ar baseiniem, teltis, vieus nami, ģimenes mājvietas, hosteļi un mini istabas bez logiem.

 

Alternatīva

Brīvprātīgais darbs, kur dažādos projektos par noteiktu darba stundu apjomu iespējams saņemt bezmaksas naktsmītni un ēdienu.

Esam izmantojuši workaway.info projektu. Reģistrēšanās ir bezmaksas, toties projekti ir elpu aizraujoši visās pasaules malās. Atliek tikai kontaktēties ar namatēviem un pieteikties.

Vēl viena iespēja ir izmantot kādu no māju pieskatītāju platformām. Pieskatot cilvēku dzīvniekus vai rūpējoties par dzīvesvietu, kamēr saimnieks ir projām, ir iespēja uz laiku tikt pie bezmaksas nakstsmājas.

Vakcinācija

Patiesība jau vienmēr ir kaut kur pa vidam. Cik vakcīnas ir pētītas, vai tev un tavam bērnam tā ir pieņemama?! Cik tā ir derīga- vai pareizi uzglabāta?! Vai organisms bijis pietiekami vesels un, cik daudz vielas pieņems.?!

Nav jau pareizās atbildes, ir individuālas pieredzes, viedokļi un reālas situācijas.
Ir tik daudz slimību, kuras nevar izārstēt, kurām nav zāļu vai vakcīnu, kāpēc tam visam pieplusot vēl tās, pret kurām ir aizsardzība.

Vakcinēties man ir svarīgi. Un svarīgi bija sagaidīt Hugo 2 gadu slieksni, lai varētu veikt nepieciešamās vakcīnas.
Mums ar Valdasu daļa tika potēta pirms Zambijas. Daļu revakcinējām. Piemēram, bērnības Polis pote ir ik pa 10 gadiem jārevakcinē. Tāpat arī difterija.
Bez A un B hepatīta, vēdertīfa mēs sapotējām Hugo Japānas encefalītu un trakumsērgu. Pie reizes pēdējās potes arī sev. Trakumsērga ir 3 potes, ko veiktu jebkurā gadījumā saskarē ar dzīvnieku. Ņemot vērā, ka bērniem ir lielāks risks tiks sakostam, saskrāpētām un ne visur uzreiz pieejamas klīnikas, pote likās likumsakarīga. Ceļojumā mēs visu laiku nonācām saskarē ar mērkaķiem, suņiem, kaķiem, vāverēm un citiem savvaļas dzīvniekiem.
Visas potes sapotēt starp Lielbritāniju un Latviju nepaspējām. Tad Hugo vēl nebija 2 gadi, tad kopā visas nevar vakcinēt, tad bija jādodas uz Lietuvu un Latviju. Tāpēc visas pārējās veicām Taizemē, kur ir speciāla tropu slimību klīnika, ārsts veic konsultāciju labā angļu valodā un savakcinē visu, ko vajag.

Japānas encefalīta pote Latvijā nav pieejama. Ņemot vērā, ka ceļojums ir ilgāks par mēnesi,ietver džungļus un reti apdzīvotas vietas, šī vakcinācija likās noderīga.
Slimības kā dengu drudzis, kas ir tieši pilsētas slimība un malārija nav vakcinējamas.

Pretmalārijas tabletes ir garš stāsts. Tās jādzer pirms un pēc ceļojuma, var būt smagas blakusparādības un nepasargā no slimības, vien atvieglo slimības gaitu. Piedevām ir ļoti spēcīgas un burtiski indē organismu ar domu, kad asinsritē uzrodas malārijas oda izšļāktā baktērija, organisms to atpazīs. Esot Zambijā malārijas zāles nelietojām. Pusgadu lietot stipras zāles, no kurām var rasties auksti drebuļi, depresija, paranoja nebija vēlmes. Ar malāriju izņemot divus, saslima visa mūsu grupa. Dažādās pakāpēs. Tāpēc ilūzijas, ka ar mani tas nenotiks, mums nav. Malāriju nosaka tikai ar asins testa palīdzību. Un tā iespējama arī vēl pusgadu no laika, kad būts saslimšanas vietā.
Tropu slimības ir realitāte, tās vajag iepazīt un iemācīties atpazīt. Jo ātrāk sāks ārstēšanu, jo lielākas iespējas izveseļoties. Citā skolas grupā meitene no malārijas nokļuva komā. Savukārt mana paziņa atpūtas braucienā uz Taizemi tikpat ilgu laiku pavadīja slimnīcā ar dengu drudzi.

Zobārsts

Ja aptiekas un slimnīcas ir pieejamas, zobārsts un uzticēšanās ir ļoti realatīvs jēdziens. Nešaubos par metrapoļu un tūristu meku iestādēm, bbet zobu sāpes jau nenāk pēc plānošanas. Regulāri apmeklējam zobārstu reizi pusgadā un tieši pirms aizbraukšanas. Tas, protams, negarantē saslimšanu ceļojuma laikā, bet katrā ziņā samazina riskus.

 

Apdrošināšana

Vēl viens faktors, ko mēs ņēmām vērā.

Protams, var dauzīties apkārt pa pasauli, dziedāt dziesmas un priecāties, bet negadījumi ar mums var notikt jebkur un jebkurā brīdī. Ģimenei nav pienākums vākt naudu, lai tavus pīšļus atvestu atpakaļ. Cerot uz to, ka to nenāksies izmantot, mēs visa ceļojuma laikā izmantojām ceļojuma apdrošināšanu. Piedāvājums ir liels, atliek izpētīt, ko par attiecīgo samaksu pretī piedāvā apdrošināšanas kompānija. Svarīgi ir visi sīkie burti tekstā- kāda ir maksimālā summa, ko apmaksā, vai arī nāves gadījumā vai ķermeņa transportācija iekļauta.
Izmantojām Lietuvas kompāniju ar kuru pārējā saziņa notika ar e-pastu palīdzību. Trīs reizes mums bija nepieciešama medicīniskā palīdzība, kuras rēķinus mēs ar ierakstītu vēstuli nogādājām Lietuvā kopā ar pieteikuma veidlapām un pēc izskatīšanas nauda tika atgriezta atpakaļ. Šis faktors ir svarīgs, jo gaidīt līdz ceļojuma beigām, vadāt līdz dokumentus, čekus un pieteikumus ir sarežģīts uzdevums.

Vīzas

Katrā valstī ir atšķirīgi noteikumi attiecībā uz vīzām.

Malaizijā Latvijas pilsoņiem ir 90dienas uzturēšanās atļauja bez vīzas, kas ir izdevīgi plānojot pārlidojumus. Papildus airasia no Malaizijas piedāvā ļoti lētus lidojumus uz kaimiņvalstīm.
Indonēzijā un Filipīnās ir 30dienu bezvīzu uzturēšanās.

Tā kā Taizemē lidostā ir iespējams nopirkt tikai 14 dienu vīzu, mēs to iepriekš noformējām vēstniecībā Londonā, lai uzturētos ilgāku laika posmu.

Vjetnamā iepriekš internetā aizpildot formu un saņemot apstirpinājumu, vīzu uz 30 dienām ir iespējams noformēt lidostā.

Šrilankā ir e-visa, ko noformē internetā. Aizmirstot termiņus, mēs pēdējās dienas nekādi nevarējām veikt maksājumu un tikai ar ģimenes palīdzību pēdējā brīdī paspējām pieteikties vīzai.

Ar Ķīnu gāja kā pa kalniem- tā kā neatradām ies savā mītnes zemē.

Kambodžā vīzu mums atteica. Labi, ka ir Hong Konga, kurā ir iespēja vīzu nokārtot ātri un bez galvassāpēm. Atšķiras arī vīzas bērniem. Piemēram, Šrilanka neprasa papildus samaksu par vīzu bērnam.

Hugo ir ierakstīts manā pasē, bet papildus drošībai mēs ņemam līdz notāra apstirpinātu kopiju dzimšanas apliecībai. Oriģināls lai paliek mājās. Tomēr mūsu dzimšanas apliecība nav tulkota angliski, līdz ar ko Ķīnas vīzai tā tika atteikta.

Transports

Transports ir mūsu otrās mājas. Ceļa attālumi ir milzīgi, papildus ņemot vērā kalnu terpentīnus, autobusus kas stundām meklē pasažierus, vilcienus, kas iet 20km/h, motorlaivas, kam ik pa laikam apstājas motors, stundu ilgas pusdienpauzes utt.

Mēs izmantojam tikai sabiedrisko transportu. Vietējais kolorīts ir daļa no valsts iepazīšanas. Otra daļa, kur vien iespējams ir uz īrētiem motorolleriem. Brīvība ir nenovērtējama. Braukšana pa labo ceļa pusi, tad kreiso, tad atkal labo. Esam pieraduši pielāgoties Dānijā, Lielbreitānijā, Zambijā, ka es vairs nemāku pateikt kura puse ir pareizā vai kā kur brauc. Mirklī, kad esi nonācis valstī, nofokusējos uz konkrēto situāciju un nedomāju, kur kā bija kur kam jābrauc.

8h pa upi Kambodžā, 8h autobuss Taizemē, 9h autobuss Vjetnamā, nakts autobuss Malaizijā, 19h, 12h vilciens Ķīnā, 10h autobuss Kambodžā, 3naktis lidostās, vesela diena 3x nomainot autobusus Šrilankā, 7h vilciens Šrilankā un neskaitāmi daudz īsāki braucieni ar vilcieniem, autobusiem, motorlaivām, prāmjiem, tuk tuk, motorolleriem, minibusiem, lidmašīnām, riteņiem, rikšām. Ceļojums mums nozīmē virzīšanos. Dažkārt ilgu gaidīšanu, ātru braukšanu un bīstamus laikapstākļus.

Drošība pēc rietumu standartiem Dienvidāzijas valstīs neeksistē. Brīžiem šķiet, ka arī satiksmes noteikumi neeksistē un mistiskā kārtā šajā braukšanas haosā cilvēki pārvietojas no gala punkta A uz B.

Avārijas notiek. Tas, ko tu neredzi, nenozīmē, ka tas neeksistē. Pārvietošanās uz motocikla, uz kura sasēdušies 3, 4 cilvēki ar bērniem un mantām ir ikdienišķa parādība. Tāpat kā apdzīšana uz šauriem ceļiem aktīvā satiksmē. Ātri braucoši, asi manervi, strauja bremzēšana, līkumoti ceļi. Tas pats attiecas uz laivām- glābšanas vestes lielākoties ir pieejamas, bet bēdīgā stāvoklī un diez vai noderēs, kad laivai apgāžoties būsi iesprostots apakšā kopā ar lērums mantām.

Visapdzīvotākais transportlīdzeklis bija mopēds ar vadītāju, kurš mūs pārveda no viena autobusa uz otru. Vadītājs, Valdas, es, Hugo, 2,5somas. Vjetnama

Ēdiens

Tā nudien mums ir mīļākā tēma. Ceļojumos izbaudīt jaunas garšas, interesantas pārtikas proces, ēdienus un sastāvdaļas ar garšvielu miksli ir kultūras labākā sastāvdaļa.

Vietējie tirgi un ielas ēdiens ir mūsu brokastis, pusdienas, vakariņas. Nepatīk gatavot rutīnas vakariņas ģimenei?! Izskrien pagalmā uz ielas un desmit minūšu laikā ēdiens ir tavā īpašumā. Ar retiem izņēmumiem, vietās, kur pieejamas virtuves mēs gatavojām salātus, ko kādreiz savā ikdienā patērējām lielā kvantumā. Mīnuss Āzijas ēdienam ir tas,ka viss lielākoties ir cepts. Svaigi salāti kā suga nepastāv. Kādu laiku gatavojām arī auzu pārslu brokastīs, bet viss variējas no valsts uz valsti. Izņemot saldos kartupeļus, parastie nav bieži sastopami un praktiski neeksistē ielu virtuvēs. Rietumnieku ēdienu septiņu mēnešu laikā neesam ēduši vispār. Ja reiz ir iespēja izmēģināt ko citu, to vajag izmantot. Ziemas vakaros gadus vēlāk varēs ilgoties pēc Vjetnamas po, Ķīnas tvaicētajiem pelmeņiem, Šrilankas kokosriekstu karija, Malaizijas roti, Indonēzijas vistas zupas un Taizemes hot pot.

 

Ūdens

Tropu klimats liek izsvīst pamatīgi, dažkārt pat duša vairākas reizes dienā nesniedz vēsumu un atelpu. Ūdens ir nenovērtējams. Lai izvairītos no saindēšanās vai saslimšanas, izmantojam veikalos pirktās plastmasas pudeles ar ūdeni. Te nu ir jāsaka, ka lielākoties ūdens ir dārgāks par burbuļdzērienu Coca cola. Ūdens patēriņš dienā ir liels, līdz ar to mēneša beigās sasummējas.

Valstīs kā Malaizijā ir iespējams atrast ūdens pildīšanas automātus pilsētas ielās. Ja vien iespēja, izmantojam tos, lai par dažām monētām papildinātu krājumus.

Esam arī vārījuši ūdeni, kā Malaizijas nometnē. Tā kā citi ceļabiedri šo metodi uz vietas izmantoja mēnešiem, mēs pamēģinājām un atzinām par labu esam.

 

Zināms, ka lidostās ūdens ir visdārgākais. Tanī pat laikā visās Dienvidāzijas valstīs, ko apmeklējām, izejot kontroli, ir pieejami dzeramie krāni un mašīnas. Lai nebūtu jāizdod lieka summa, tukšu plastmasas pudeli var izlaist cauri skanerim, izņemot to no somām un pēc tam uzreiz piepildīt ar bezmaksas dzeramo ūdeni. Tas strādā vienmēr.

Zāļu aptieciņa

Ceļojums nenozīmē pasargāšanu no ikdienas problēmām un saslimšanām. Lai arī pilnīgi visur ir pieejamas labākas vai trūcīgākās aptiekas, man ir svarīgi galvenās zāles vienmēr ņemt līdz. Caureja var sākties autobusā, vēdersāpes džungļos, mistiska alerģija uz vientuļas salas vai temperatūra nakts vidū. Stress jau tāpat būs pietiekami liels, lai vēl sāktu domāt, kur meklēt aptieku, kas runās angliski, ko pirkt un vai palīdzēs. Bērni slimo. Nav lielas atšķirības vai mājās, vai ceļā.

Manā aptieciņā glabājas:
+Oglīte un sorbex(stiprākā devā oglīte)- toksīnu izvadīšanai vai saindēšanās ar pārtiku
+Ibumetin- pret sāpēm.
+Yodin- brūču dezinficēšana- glābējs infekcijas novēršanai
+Amoxicillinum- antibiotikas. Bieži slimoju ar angīnu, kur bez antibiotikām neiztikt.
+Paracetamol- pretsāpju un drudža mazināšanai- bērnu deva svecītēs
+Dehidrizācijas pulveris
+Loratadin- alerģijas zāles
+Smecta
+Ibuprofen bērniem
+Nimesil-iekaisumam
+Fucidin- antibiotikas ziede
+Maalox-kuņģa dedināšanai
+pret caurejas zāles
+Loperamide
+Mentola ziede klepum
+Mezin Forte- kuņģim
+Jox- kaklā pūšamais
+Savlon- antiseptiska ziede
+Decatilen- kakla sūkājamās tabletes
+ik pa laikam papildināts ar C vitamīnu un citiem vitamīniem
+mazās apaļās nagu šķērītes ar plastmas uzliktni (izgājušas 9valstu lidmašīnu pārbaudes)

+ceļojuma sākumā probiotiķi. Izmantojām Hugo, lai vēders nesagaida streiku pie straujās izejvielu maiņas, svešās mikrofloras un ierasto produktu izslēgšanas. Nepieciešami arī lietojot antibiotikas.

+zobu diegs

+mēs neizmantojām, bet noteikti iesaku zāles pret sliktumu, tiem, kam paliek slikti trakos braucienos un kalnu ceļos. Piemēram, braucienā uz Pai ik pa laikam kāds vēja maisiņā, tāpat arī ir traki pagriezieni Vjetnamā, Indonēzijā utt. Tas pats attiecas uz kuģošanu.

Antibiotikas var nopirkt lielākoties uz vietas bez receptes, bet par izcelsmi var šaubīties. Labi, ja ir iespēja no ģimenes ārsta paņemt līdzi antibiotiku kursu, ja, piemēram, kā man bieži apciemo strutainā angīna.

Jāņem vērā, ka lidostās recpešu zālēm var prasīt pierādīt piederību, ka speciāli izrakstītas konkrētai personai. No personīgās pieredzes- neviens nav izrādījis interesi par manām zālēm un slīktākajā gadījumā tās atņems lidostā. Tomēr kādu laiku nēsāju recepti zālēm līdz drošībai.

 

 

Ko par to domā Hugo?! To viņš pateiks pats, kad izaugs liels- visu, ko vecāki ne tā izdarījuši. Bet ceļot ar bērnu ir tas pats, kas audzināt bērnu. Tieši tie paši niķi, krišana uz zemes, neklausīšana, robežu testēšana, sevis apzināšana, draugu meklēšana, nebeidzams prieks, nekūstošu enerģija. Tam pa vidu jautājumi, pasaules iepazīšana, brīnīšanās un sajūsma. Mēs tāpat ejam uz spēļu laukumiem, peldamies, skrienam, pētam dzīvniekus, mācāmies luksaforus, krāsas, zemeslodi.

Draugi?!

Lielākoties vietās, kurp dodamies, dzīvo ģimenes, kas apdzīvo viesu namus. Bieži vien tur dzīvo arī mazi bērni- ar savām mantām, lietām un vietām. Katrā otrajā vietā Hugo atrod mazos draugus ar ko spēlēties, ķīvēties un skraidīties. Nav atšķirības, no kurienes, kādai reliģijai vai kādai turībai pieder šie mazie bērni. Viņš viņus redz tikai kā draudziņus- spēļu biedrus. Runā ar tiem angliski un aicina iepazīties. Kad nav mazo, spēlējas ar pieaugušajiem. Kad nav pieaugušo, spēlējas ar vecākiem.

P.S.

Ja ir kādi jautājumi- droši jautājiet. Palīdzību varbūt nesniegšu, bet savu pieredzi pastāstīt noteikti varu.