Fotogēniskākais ciemats. Ķīna

Nosaukums: Hongcun, 宏村, Hong ciemats
Atrašanās vieta: Anhui province, Ķīna
Nokļūšana: No pilsētas Huangšanas ar sabiedrisko transportu, taksometru vai īrētu auto
Ieejas maksa: 100 juaņas (13,5 euro)

Nekad vēl nav bijis patīkamā apmaldīties ielu labirintos kā šodien. Līku ločos pazust šaurajās ieliņās starp elektriskajiem mopēdiem, sarkanajām auduma laternām, ūdensnoteku kanāliem un ziedu podiem. Iespraukties māju pagalmos un paslēpties no mutuļojošās tūristu masas.

Ielu stūros žāvējas apakšveļa un ielūkojoties pagalmu dārzos, paveras izmazgāti baltu palagu klēpji. Ēdienu pārpalikumus, kas novietoti pie māju ārdurvīm, savos ratos savāc gandrīz gadsimtu nodzīvojis vīrelis. Te viss ir mērāms gadsimtos. Vairāk kā 800 gadus vecais ciemats 2000. gadā tika iekļauts UNESCO mantojumā. Esam apmetušies 200 gadus vecā viesu mājā, kurā mūsdienu stila detaļas tik labi pieder renovētajās pagātnes elpai. Paslēpusies pašā ciemata stūrī no tūristu acīm, tā dzīvo savu noslēpumaino dzīvi.

Tilti, šauras ieliņas, akmens mūri, koka ēkas ar plašiem pagalmiem, detalizētiem koka grebumiem, ūdens baseiniem, apaļām arkām, balkoniem un iekšpagalmiem. Rudens starp dzeltenajiem cukini ziediem izbriedis augļos. Sarūsējuši riteņi ieauguši dārzeņu vīteņaugos. Virs pagalmu jumtiem nogatavojas pomelo bumbas. Upes karstos un ieliņu stūros sasēduši gleznotāji pindzelē apkārtējo ainavu un skicē māju detaļas savos zīmējumu blokos.

Šeit detaļas pastāsta vairāk kā kompleksa kopums, kas bakus esošā kalna ainavā izveidots vērša formā- netālu augošie koki iezīmējot ragus. Vajag tikai ļaut apmaldīties. Iespiesties pagalmos un dārzu ielokos, pasēdēt blakus trauku mazgātājai un nopirkt pāris kilogramu plūmju. Te nekas nav iestudēts. Te nav muzeja sajūtas pakausī, kaut arī ieeja slavenajā objektā nav par brīvu. Tāpēc ir vērts palikt mūra sienās pa nakti, lai redzētu, kā ceptās uzkodas ciema iedzīvotāji ienes atpakaļ istabās, kā rītos mostas pilsēta, kā brokastu tēju bauda vecmāmuļa, kā nodziest laternu degļi, kā ūdens baseinos rotaļājas zivis un kā aizveras māju durvis.
Hongcun ciemats ir izteikts Anhui arhitektūras pārstāvis un atzīts par vienu no skaistākajiem un gleznainākajiem senajiem ciematiem Ķīnā. Tūristu pieplūdums vērojams pateicoties “Crouching Tiger, Hidden Dragon” filmai, kas uzņemta Hong Cun ciematā.

Mērojot ceļu no tuvējās Huangshan pilsētas uz Hong ciematu ceļa malās dzeltenie piebriedušie rīsu lauki kontrastē ar mazo kalnu ciematu baltajām ēku sienām un grezni melnajām ornamentālajām jumtu korēm. Man tik ļoti gribējās iepazīt to veco, mīlīgo Ķīnu, kas piepildīta ar draudzības dvesmu, nevis veco eļļas dvangu. Sapildīties ar emocijām gluži kā ražas iekonservēšanas laikā ar to savos šūnu kodolus un aizņemties reizēs, kad ilūziju pasaule sāpīgi brūk. Ceļš vijas caur ciematiem, kas iespraukušies milzu kalniem- starp tējas dārziem pakalnos, kalna upēm, fotogēniskiem tiltiem kā no pasaku filmām un bambusu mežiem. Ainavas pārsteidz viena otru, man aizraujas elpa un gribas lēkt laukā no autobusa un stāties pretī nebeidzamajam skaistumam. Anhui provice ir iespaidīga ar savu arhitektūru, mazo ciematu šarmu un nepieradināto dabu, kas saules apspīdētas zaigo vēlās vasaras gammās.

Klusā daba ar cūciņ,
Klusā daba ar cūciņ,
Onkulītis savāc ēdienu pārpalikumus
Onkulītis savāc ēdienu pārpalikumus

dsc_0054 dsc_0055 dsc_0057

Klusā daba ar riteni, rūsu un kabačiem
Klusā daba ar riteni, rūsu un kabačiem

dsc_0082

Hugo ar vietējo mežonēnu
Hugo ar vietējo mežonēnu

dsc_0101

Mūsu divstāvīga is nummuriņš 200 gadus vecā mājā
Mūsu divstāvīga is nummuriņš 200 gadus vecā mājā

dsc_0118 dsc_0120 dsc_0126 dsc_0127 dsc_0130 dsc_0158 dsc_0175 dsc_0177

Netīrās veļas mazgāšana
Netīrās veļas mazgāšana
Laternu stundā
Laternu stundā
Gardās zāļu tējas
Gardās zāļu tējas

dsc_0194

 

Ir agrs rīts, kad es bez modinātāja izleca no gultas. Saule aust. Kamēr mani vīrieši iegrimuši sarkanos dragonu pēļos, man gribas paspēt uz pirmajiem saules stariem, kas laužas pār ciemata mūriem. Paspēt vēl pirms kafijas. Hongcun ciemats mostas. Uz akmens mūriem strautā sievas mazgā veļu pirms vēl tūristu masas iekarojušas šaurās ieliņas. Pēc divām minūšu pastaigas es nonāku galamērķī. Es neesmu vienīgā, kas izlīdusi no gultas, lai vērotu mūru atspulgus dīķa spogulī. Saulei austot, veco ēku sienas iemirdzas zelta krāsā un rāmajā ūdens spogulī rāda krāsu atspulgu.
Atgriežoties atpakal miera ostā, es ieleju kafiju, iesēžos visvairāk saules apspīdētajā kubkrēslā un iegrimstu pagalma dārza augu smaržā. Piepildu pastkaršu stūrīšus sūtīšanai uz mājām. Un ar pēdējo skūpstu ieslidina pasta kastē. Te uzturēties ir vairāk kā patīkami. Tā reize, kad jūti labo auru, kas pievelk. Un nelaiž vaļā.

dsc_0011 dsc_0054 dsc_0057 dsc_0065 dsc_0072 dsc_0081