Filipīnu Republika. Palavanas reģions. 

Filipīnu Republika. Palavanas reģions. 

 

 

103 miljonu cilvēku apdzīvotā Filipīnu Republika ir bauda acīm- krāsu, dabas ainavu, saules un spilgtuma piesātināta. Vairāk kā 7000 salu arhipelāgs Klusajā okeānā pievilina ar neskaitāmiem elpu aizraujošiem skatiem, kas reflektē ainas no pastkartēm un krāšņos tūrisma ceļvežu attēlus ar tirkīzzilu ūdeni, palmu alejām, balto smilšu pludmalēm, atsvaidzinošiem kokosriekstiem, zemūdens iespaidīgo pasauli un dramatiskām klintīm.

 

 

Filipīnu otra puse

 

Tajā pat laikā, šis tūristu populārais galamērķis slēpj viesiem neredzamo daļu- Filipīnas ik gadu satricina taifūnu sezona- postoši cunami, zemestrīces, plūdi un zemes nogruvumi, pēc kuriem vietējie iedzīvotāji paliek bez mājvietām vai zaudē dzīvību. Neskatoties uz bagātajiem dabas resursiem un bioloģisko daudzveidību, Filipīnas ir viena no nabadzīgākajām Dienvidāzijas valstīm, viena ceturtdaļa iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma. Ik pa laikam notiekošo dabas katastrofu dēļ palielinās nabadzīgo un bez pajumtes palikušo iedzīvotāju skaits; pieaug pilsētu apdzīvotība, kas pavairo bezdarbu, piesārņojumu un graustu rajonu paplašināšanos. Tāpat arī neatrisinātais konflikts valsts dienvidu daļā, kur darbojas islāmistu radikāļi, ik pa laikam nolaupot vietējos un tūristus, prasot izpirkšanas maksu.

Pēc II pasaules kara ASV armijas karavīru uzturēšanās Filipīnās vairoja prostitūcijas izplatību. Mūsdienās Filipīnas ir ieguvusi negatīvu slavu kā seksa tūrisma galamērķis, arvien vairāk nelegālajā biznesā iesaistot bērnus. Tiklīdz iestājās krēsla, arī galvaspilsētas Manilas ielās parādās meitenes, kas knapi sasniegušas pubertātes vecumu, koši izskrāsotām sejām, vilina garāmgājējus nodoties izklaidēm. Saspringtā seja mainās uz mākslīgi koķetu ieinteresētību, un jebkurš atteikums izvilina dusmas un atklāj izmisumu. Turpat pie viesnīcu durvīm dežūrē mātes ar zīdaiņiem, kas ļengani miegaini guļ uz rokām un lūdz pēc naudas. Naktīs ielas pārvēršas, it kā kāds būtu nomainījis dekorācijas- pastaigājoties redzami pusmūža rietumnieciskas izcelsmes iesirmi vīrieši, kuri apskāvušies ar vietējām filipīnietēm. Sīkais un smalkais augums, kas ietērpts galvenokārt niecīgos mini, vēl vairāk izceļ augumu atšķirības ar krietni lielākajiem vīriešiem.

Mūsu viesnīcas buklets kā vienu no apskates objektiem ir minējis saulrieta vērošanu uz pilsētas promenādes. Tas izrādās netālu no apmešanās vietas, tādēļ nolemjam to apmeklēt. Neskaitāmie vietējie un tūristi, kas bauda rimtu pastaigu gar jūras krastu šķietam neievēro atkritumu kalnus, ko atsedzis jūras bēgums. Tie ir it visur- visi iespējamie sadzīves atkritumi, vecas kurpes, poroloni- tas viss sajaucies ar aļģēm un dažiem bezpajumtniekiem, kas meklē kādu sev noderīgu lietu. Mēs apsēžamies uz kāda no publiskajiem soliem, lai par spīti visam sagaidītu saulrietu, ja reiz esam šeit nonākuši. Uz blakus sola sēž vietējie, kas izskatās šeit arī dzīvo. Jaunais, bez dažiem priekšzobiem palikušais tēvs smejas, kā nesen staigāt sākusī meita spēlējas uz betona, turpat blakus bērnu gulta, ēdamā pārpalikumi un klaiņojoši suņi.

 

Manila, kas tik dāsni rūpējas par iebraucējiem, lai tukšotu viņu maciņus, piedāvājot neskaitāmus tirdzniecības centrus, kuri sacenšas ar grandiozumu, sadzīvo ar graustu rajonu, sauktu par “Smokey Mountain”, kuru iedzīvotāji galvenokārt pārtiek no atkritumu savākšanas un nelegālām darbībām. Šī pilsētas iedzīvotāju daļa ir visneaizsargātākā, tādēļ tieši pakļauta prostitūcijai, cilvēku tirdzniecībai, verdzībai un atkarībām. Prezidenta R. Dutertes kritizētais “karš pret narkotikām” ievieš bailes visiem vietējiem iedzīvotājiem. Arī mēs esam liecinieki  ainai, kad pastaigājoties pa Koronas pilsētas ielām, kādu māju ielenc ar automātiem apbruņojušies policisti. Prezidenta cīņa pret narkotiku tirgotājiem un lietotājiem ir asiņaina. Neilgā laikā dzīvību bez iespējas tikt tiesātiem, zaudējuši tūkstošiem cilvēku, tāpat arī tūkstoši apcietināto pārplūdina jau tā pilnos cietumus.

“Smokey Mountain” graustu rajons savu nosaukumu ieguvis atkritumu degšanas dēļ. Taču tā ir tikai viena no atkritumu izgāztuvēm, kuru apdzīvo nabadzīgākā Manilas iedzīvotāju daļa. Tiek minēts, ka Manilas graustu rajonos dzīvo ap 4 miljoni cilvēku. Tos, kurus māc ziņkāre, gida pavadībā var doties graustu rajona apskatē, atbildot paši par sekām. Vietā, kur valda citi likumi un noteikumi, ziņkārība var maksāt dārgi.

Manilā pavadītās pēdējās 2 dienas no mēnesi ilgā ceļojuma pa Filipīnām, sagrauj visus priekštatus par piedzīvoto idilli Koronas salā.

 

 

Palavanas province

 

 

Ar lidmašīnu no galvaspilsētas Manilas dodamies uz Puerta Princesa pilsētu. Palavanas apgabals Mimaropas reģionā ir atzīts par skaistāko Filipīnas daļu, it sevišķi izslavēts ir El Nido un Koronas salas skaistums. Ja reiz esam Filipīnās, ir vērts mērot ceļu vietējos autobusos un mazo kuģīšu pārbraucienos, lai savām acīm skatītu krāšņos dabas skatus. Salas izklaides iespējas un nakšņošanas vietu klāsts ir pietiekami liels, lai varētu izvēlēties, atkarībā no budžeta iespējām. Savukārt neskaitāmās salu tūres, ko piedāvā dažādi operatori, ir vislabākais veids, kā apskatīt neskaitāmos apskates objektus- lagūnas, slēptās pludmales, niršanas un snorkelēšanas vietas ar koraļļu dārziem, kristāldzidrus ezerus un nomaļas pludmales. Lai apskatītu Koronas salas daudzveidību, par apmešanās vietu jāizmanto Busuangas sala. Dodoties dziļāk salas vidienē ar motorolleru, ceļi paliek arvien neizbraucamāki, tūristu pūļi pieklust un paveras vietējo iedzīvotāju rimtā dzīve, kas līdzpastāv ar dabu un nesteidzīgu dienas ritmu.

Te- Busuangas salā, kas robežojas ar Koronu, ir tas mazais neaizskatais un nepiesārņotais. Starp ieroču apsargātām pērļu saimniecībām, kur audzē pasaulē retākās sālsūdens zeltainās pērles  un skaistākajiem koraļļu dārziem ar milzu bruņurupučiem, rajām un haizivīm, slēpjas džungļu ieskauti ūdenskritumi, kuros var lēkt no klintīm un peldēties dzidrajā un veldzējošā upes lagūnā. Tikai dažus kilometrus no Koronas pilsētas, paveras pavisam neattīstīta salas daļa. Salas ziemeļu daļā ir iespēja aizbēgt no sabiedrības ekskluzīvi- par attiecīgi tikpat ekskluzīvu samaksu, bet, izbaudot vietējo viesmīlību, salu vislabāk izpētīt vietējā sabiedriskajā transportā- džipnijā vai īrētā motorollera mugurā.

 

“Conception” ūdenskritums ir bez ieejas maksas un pūļiem- vien pāris vietējo atnākuši piknikā karstajā pusdienslaikā. Tepat krastā glūn ūdens monitori jeb varāni, kas ir mazāki komodo dragonu radinieki. Salīdzinot ar silto jūru, šeit ūdens, kas traucas lejā no ūdenskrituma gar klinšu sienām, ir patīkami vēss un atsvaidzinošs. Laiks uz mirkli sastingst- mēs ļaujamies lēnām pusdienām filipīniešu gaumē- marinādē saceptām gaļas šķēlēm, rīsiem ar ķiploku gabaliņiem etiķa mērcē un ceptu olu. Desertā 100% ananāsu sula bez cukura. Tādu var iegādāties tieši no veikaliņa leduskapja un paņemt līdz, kurp vien ceļš tevi ved.

 

 

Mango parazīti 

 

Nepatikšanas ar varas iestādēm var sagādāt somā nejauši atstāts mango.  Ceļā no Puerto Princesa uz El Nido vienā no daudzajiem ceļa kontrolpunktiem mūsu autobuss tiek apstādināts. Iekāpušais kontroles pārstāvis dodas tieši pie mums. “Vai jūs pārvadājiet mango?!”viņš mums noprasa. “Nē!” es uzreiz iesaucos, domās pārkārtodama savas mugursomas saturu. Šoreiz iztiekam bez mantu kontroles. “Mēs tikai pārbaudam, vai netiek pārvadāti mango. Tas šeit ir aizliegts”. Uzreiz atmiņā uzplaiksnī lidostā redzētie plakāti ar dzelteno mango fotogrāfiju. Palavanā ir aizliegts eksportēt mango, jo vairākas dekādes  notiek cīniņš ar mango parazītisko smecernieku, kas pilnībā padara augli neēdamu.

Ar šo mango parazītu mēs pirmo reiz iepazināmies Malaizijas Borneo, kad iegādājāmies vairākus kilogramus kārdinoši sulīgo augļu. Taču pārnākot mājās un kāri mizojot sulīgos augļus, atklājās, ka to mīkstumā slējas parazītu melni izgrebti tuneļi, pilni ar ložņājošajiem mango smecerniekiem. Viens pēc otra tie līda laukā un krita uz galda virsmas. Visi mango tika izmesti mistkastē un kāre pēc jauniem noplaka.

 

Pērļu fermas

 

“Es esmu filipīniete, bet es neatšķirtu sālsūdens pērli no saldūdens pērles. Man ir pāris divus eiro vērti pērļu auskari, bet vai tie ir īsti, ja godīgi- nezinu,” teica Lukan, kura dzīvo pāris kilmetrus no pērļu fermas. Zeltainās sālsūdens pērles ir vienas no retākajām un dārgākajām pērlēm pasaulē, jo atšķirībā no citām austerēm, zeltainās pērles veidojas vairākus gadus un katrā austerē tikai pa vienai. Atšķirībā no baltajām pērlēm, ko austeres saražo līdz pat 50 viena. Cenu īpašu padara arī tas, ka zeltainās pērles klimata dēļ aug tikai Filipīnās. Lai izvairītos no vietējo zvejnieku apzagšanas, pērļu fermu apsargā vīri ar ieročiem. Un, lai samzainātu pērļu nelegālo izvešanu no fermas teritorijas, tās legāli uz vietas nopirkt nevar. Tās uz reiz tiek eksportētas uz apkārtējām valstīm. Līdz ar to lielākā daļa vietējo īpašās un retās zeltainās pērles nekad nav redzējuši.

Bauda garšas kārpiņām un salu tūre

 

“Tāpēc, ka augušās brīvībā, kundze,” nosmaida mūsu salu tūres gids, kad es jau kuro reizi brīnos par izcilo vistas garšu. Tik dažādās vietās- sākot no ielu krodziņiem, autobusa ēdienu pārdevējiem, laivu tūrēm- pilnīgi visur vistas gaļa tiek pagatavota īpaši garšīgi. Ja parasti vistas garšu nosaka recepte ar garšvielu buķeti, tad šeit visiem vistas ēdieniem pats īpašākais ir tieši maigā un tiešām mutē kūstošā gaļas garša. Būt veģetārietim Filipīnās ir nudien grūti, es nodomāju, kad ieraudzīju indiešu tūristu no milzīgā zviedru galda šķīvī ieliekam divas gurķa šķēles, vienu sarkanā sīpola gredzenu un trīs karotes rīsu. Nekā cita, izņemot šo un vēl pāris augļus, ko ēst veģetārietim, nebija. Pārējiem divdesmit ceļotājiem uz kuģa tika uzklāts galds ar turpat uz klāja iztīrītām un grillētām četru veidu zivīm, vistas gabaliņiem divu veidu marinādē, garnelēm un mīdijām. Lieki piebilst, ka ēdamā bija tik daudz, lai divdesmit izsalkuši, visu dienu ūdens aktivitātēs pavadījuši pieauguši cilvēki apēstu tikai divas trešdaļas no piedāvātā.

 

Pusdienas beidzas un mēs dodamies uz nākamo no apskates vietu mūsu salu tūrē. “Tiešām man tur būs jāpeld?!” Es noprasu, nekur neredzēdama, kur ir tā slepenā lagūna, kura jāapskata. Viļņi ir tik pamatīgi, ka, pieceļoties kājās pēc kārtīgajām jūras velšu pusdienām, man sāk reibt galva. Viss, kas redzams- asām smailēm noklāta melna klints siena un spēcīga straume, kas triecas ar milzu spēku pret akmeņiem. Bet tad es redzu, ka to pašu veģetārieti gids atmuguriski satvēris aiz peldvestes velk starp klints atvērumu. Ņemot vērā kādi radījumi redzēti dzelmē, aukstās/karstās un spēcīgās straumes un laivu satiksmi uz ūdens, man arvien vairāk sāk likties, ka rietumnieki bez peldvestēm ir dīvaināki kā Āzijas pilsoņi ar tām.

 

Iepriekšējā apskates objektā-lagūnā, kur bēgums bij atklājis jūru līdz viduklim un bij jāpeld vien pārdesmit metri, es peldu kopā ar dēlu, cieši apķērušos ap mani. Savukārt citā vietā, lai apskatītu klinšu ieskautu lagūnu, mēs ar partneri maināmies, jo jūra sākusi bangot pārāk spēcīgi, lai dotos dziļāk ar bērnu. Viļņi spēcīgi sitas pret klinti un esmu palikusi viena pati no tūres grupas, kurai jāpeld, bet vilinājums ir liels un es dodos pāri viļņiem. Klints spraugā sagaida gids, kas mani kopā ar kārtējo vilni iestumj iekšā lagūnā. Tām bailēm ir jāsmej acīs, jo tas viss ir tā vērts. Lagūnā viļņi šķiet norimuši un paveras klinšu ieskauta slēptuve, pilna ar krāsainām zivīm. Salu tūres ir tik vilinošas, ka ceļojuma laikā izmatojam vismaz piecas, vienu no tām nevis kopā ar svešiniekiem, bet nolīgstot privāto laivu ar gidu un paši izvēloties apskates objektus. Rītā pirms izbraukšanas kopā ar laivinieku dodamies uz vietējo tirgu, lai iepirktu sastāvdaļas pusdienām. Svaigi kokosrieksti, banāni, dažādas zivis, salātu sastāvdaļas. Turpat uz laivas tas viss tiek prasmīgi pagatavots, mums atliek vien baudīt.

 

Eko tūrisms

 

-Yes mam- how are you mam?- here mam-. Sadzirdams visur, kurp vien ejam. Es lūdzu, lai nesauc mani par kundzi. -Ok, mam-.

Skaidrošanās nogurdina un beigās padodos. Spānijas impērijas kolonizācija ietekmējusi arī reliģiju. Aptuveni 92% no visas populācijas ir kristieši, lielākā daļa no tiem- katoļi, savukārt vairāk kā 5% ir musulmaņi. Baznīcas apmeklēšana svētdienās ir kā svētki, kad tiek uzvilktas labākās kurpes un greznākās kleitas- rituāliska iknedēļas satikšanās.

 

Tomēr vislielāko izbrīnu raisa angļu valodas pārzināšana. Arī mūsu dēla jaunie draugi, ar kuriem tiek pētīti mazie krabji mangrūvēs starp dēļu pāļiem, celti vilcieni un izspēlētas monētu skaitīšanas spēles, māk kaut ko no angļu valodas repertuāra. Cik nu daudz no četrgadīga bērna var sagaidīt. Un tomēr, tomēr, lai arī iemesls ir tūrisma attīstīšanās, to ne tuvu nevar pielīdzināt Malaizijas vai Indonēzijas masām, kas pievilina tieši mugursomniekus un ballīšu zvērus. Filipīnas iet savu ceļu un vietām veido to eko tūrismā. Starp ekskluzīvajiem pieczvaigžņu kūrortiem, dabā paslēpušās bambusa mājiņu kopienas. Skudras, geko, odi, zirnekļi un citi radījumi šeit nav bieds, bet daļa no piedāvātās pakas sastāvdaļas. “Lūdzu, dušā taupiet ūdeni un, kad ziepējieties, aizgrieziet krānu,” mūs nobrīdina Lukas, kurš pirms sešiem gadiem no Lielbritānijas savas īstās mājas atrada šeit uz vienas no Filipīnas salām. Un tas nav tikai tādēļ, ka trūktu ūdens. Ekoloģisks dzīvesveids, dzīvojot saskaņā ar dabu, ir vienīgais veids kā nodot mantojumu nākamajām paaudzēm. Un cīnoties ar visuresošajiem mantas rausējiem, palikt pie savas pārliecības nav no vieglākajiem darbiem. Viņš nav vienīgais rietumnieks, kas sastopams džungļu ieskautos eko namiņos un izolētās vientuļās pludmalēs. Stundas braucienā no El Nido, mazā sērfotāju pludmalē dzīvo francūžu pāris ar pāris mēnešu veco dēlu. Skatoties kā viļņus ķer iemaldījušies sērfotāji, viņš ucina savu pirmdzimto un tajā pat laikā aprunājas ar visiem pie galdiņiem sēdošajiem svešiniekiem.

 

Mindoro sala

 

Ceļojuma pēdējā daļa ved cauri visai Mindoro salai, kur izpētam seno kalnu ciemata cilts dzīvesveidu, iepazīstamies ar salas iedzīvotājiem un kopā apmeklējam ūdenskritumus. Vakaros Puerto Galeras pludmalēs restorāni vilina ar skaļu mūziku, ugunsšoviem, un dejotājiem, kuru uzstāšanās atgādina popielas maskarādes. Mindoro salas dienvidu daļā tūristus neredz bieži, tādejādi ir iespēja vērot vietējo ikdienas dzīves ritumu un iekļauties kopējā ritmā- ielu tirgos, mazajās ielas ēstuvītēs un sabiedriskajā transportā.

 

 

Lai arī cik skaistas ir salu tūres un zemūdens dārzi Koronas salā, visskaistākās dienas mēs pavadām tālu prom no tūristu burzmas Busuangas salā, vairāku stundu braucienā ar motorolleri no tuvējās pilsētas. Pludmalē, kas paslēpusies prom no redzīgām acīm, mazajā ciematā vietējie draudzīgi mūs uzņem kā savējos. Dabūjuši bambusa mājiņu, kur pārlaist naktis, mēs baudām laiskas stundas veroties uz pludmali. Bērni uzņem savā barā mūsu dēlu, spēlējas smiltīs, rāda savu mantu kolekciju un vadā pa zālienu uz sava riteņa. Tikmēr saimnieka meita pagatavo visgaršīgākās vakariņas, kas turpat zālienā garšo lieliski- papaija sacepta ar sīpoliem un paša saimnieka izzvejotās zivis kraukšķīgi saceptas. Blakus kviec cūkas un skraidelē vistas. Saulrietā bērni šļakstās ar silto jūras ūdeni un mēs esam vienīgie tūristi visā apkārtnē. Pēc tumsas iestāšanās ģeneratora darbinātajā blāvajā gaismā, mēs pakļaujamies saules ritumam un dodamies pie miera. Dienas laikā redzētas čūskas liek uzmanīties.

 

Vērts pagaršot Palavanā

 

* Cepti banāni karamelizēti brūnajā cukurā. Salds našķis, ko, tikko svaigi ceptu eļļā, var iegādāties no ielu pārdevējiem. Banana cue- uz kociņiem sadurti divi vai trīs banāni ar kraušķīgu karameles apvalku. Turon savukārt ir eļļā cepts banāns kraukšķīgas mīklas apvalkā.

 

* Indijas rieksti. Busuangas salas tirdziņos, veikalos vai ielu stendos noteikti vērts pagaršot un aizvest uz mājām  indijas riekstus- grauzdētus vai cukura karamelē. Augstas kvalitātes un ar izcilu garšu.

 

* Tamilok- mangrūvēs augoši tārpiem līdzīgi gliemji.

 

* Lugaw. Brokastu rītos mazajās bodītēs lielajos alumīnija katlos var nogaršot rīsu putru ar ingvera gabaliņiem, apbērtu ar kraukšķīgiem sīpolu čipšiem.

 

* Vārīti zemesrieksti čaumalās. Tirgos un uz ielām pītos grozos var atrast karstus, tikko novārītus zemesriekstus, kuru garša atgādina vārītas pupiņas.

 

* Rums. Lai arī rums tiek galvenokārt radīts Latīņamerikā, arī Filipīnas ir ievērojamas ar šī alkaholiskā dzēriena pagatavošanu. 0,5l pudele ruma nopērkama vien par 1.50eiro. Iespējams iegādāties arī augstākas kvalitātes dziru par salīdzinoši dārgāku samaksu.

 

* Grillēta vista. Palavanas salās pieejamās vistas ir īpaši gardas, jo audzētas brīvā dabā. Vakaros, kad iestājas tumsa, svaigi grillētas vistas ar brūnu garoziņu kārdina no ielu stūriem. Reiz pagaršojis, vēlēsies iegādāties atkal un atkal.

 

* Lato jūras zāles. Mazi zaļi kraukšķīgi jūras zāļu ķekari. Pirmais iespaids bija maldīgs. Smaržoja pēc aļģēm, garšoja pēc hlora un jūras sāls. Otro reiz tās tika pasniegtas garnējumā un iemarinētas etiķī. Garša savaldzināja un bija pielīdzināma marinētiem dārzeņiem. Lielisks našķis. Vērts pamēģināt ko nebijušu.

 

* Danggit- sālīta un saulē kaltēta zivs.

 

 

 

 

PS. Publicēts “Sestdiena” 2017.gada septembrī